«Sešgadnieku reformas» virzība nebūšot strauja; vēl daudz jautājumu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir ļoti daudz jautājumu par šo ieceri. Vienlaikus premjers piekrīt, ka jārada mehānisms, lai skolēni beigtu skolas gaitas pirms 19 gadu sasniegšanas.

Tomēr ir ļoti būtiski, lai būtu pilna skaidrība par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto reformu, teica premjers. Viņš pieļāva, ka šī jautājuma virzība «nebūs strauja». Kamēr nebūs atbilžu uz jautājumiem, būs grūti nonākt līdz likumu izmaiņu izskatīšanai galīgajā lasījumā, piebilda valdības vadītājs.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš norādīja, ka partijā ir «ļoti dažādi viedokļi» par reformu. Viņaprāt, ir nepieciešams plašāks skaidrojums par reformas mērķim un kā tā noritēs.

«Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens žurnālistiem teica, ka notiek mēģinājumi vienoties par reformu. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidro šos jautājumus un mēģina pārliecināt par savu pozīciju.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie likumu grozījumi noteiks, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma. Reformas ieviešanu paredzēts sākt 2019.gada 1.septembrī. Šadurskis iepriekš skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Savukārt Saeimas sekretārs, opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) iepriekš solīja, - ja Saeima pieņems likuma grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, tad opozīcijai ir iespēja savākt 34 deputātu parakstus, lai virzītos uz referenduma sasaukšanu par šo jautājumu.