/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/04/8026184t1h09b9.jpg)
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien atsaucis starpinstitūciju saskaņošanai nodoto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikumu par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, informēja premjera birojā.
Kučinskis atsauc priekšlikumu par lielo valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināta 2. rindkopa
Kučinskis nosūtījis PKC direktoram Pēterim Vilkam adresētu rezolūciju, aicinot atsaukt ziņojuma projekta par valsts kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā turpmāku virzīšanu.
«Lūdzu saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 87.punktu nodrošināt informatīvā ziņojuma projekta «Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē» atsaukšanu,» teikts Ministru prezidenta rezolūcijā. Premjera rezolūcija neparedz pārstrādāt ziņojumu, bet gan apturēt šī jautājuma virzību.
Kučinskis norādīja, ka šāds solis tiek sperts, lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju.
Kā ziņots, PKC izstrādājis informatīvo ziņojumu «Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē», ar ko paredzēts formulēt redzējumu par finanšu un kapitāla tirgus instrumentu izmantošanu valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldībā un lēmuma par turpmākajiem soļiem pieņemšanai, nevis detalizētai katra iespējami kotējamā uzņēmuma izvērtēšanai.
PKC rosina Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai plānots uzdot izvērtēt lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā.
Ziņojumā norādīts, ka, vērtējot Latvijas kapitāla tirgus attīstību un salīdzinot to ar citām Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, var secināt, ka Latvijai ir zemākā tirgus kapitalizācija, t.i., biržā kotēto uzņēmumu kopējā tirgus vērtība, pret ikgadējo iekšzemes kopproduktu (IKP), kas norāda uz mazattīstītu kapitāla tirgu valstī.
Lai būtiski paceltu biržā kotēto uzņēmumu kapitalizācijas līmeni, kam sekotu arī likviditātes līmeņa pieaugums, PKC ieskatā, būtisku pozitīvu grūdienu varētu dot atsevišķu valsts kapitālsabiedrību daļas akciju kotēšana biržā.
Tāpēc PKC aicina izvērtēt iespējamo obligāciju emisijas vai akciju kotāciju 20 kapitālsabiedrībām - SIA «Lattelecom», SIA «Latvijas Mobilais telefons», VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga«», VAS «Latvijas gaisa satiksme», VAS «Latvijas dzelzceļš», SIA «LDZ Cargo», VAS «Latvijas Pasts», VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija», VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs», AS «Air Baltic Corporation», AS «Latvijas Valsts meži», AS «Latvenergo», AS «Sadales tīkls», VAS «Augstsprieguma tīkls», VAS «Valsts nekustamie īpašumi», VAS «Latvijas Loto», AS «Pasažieru vilciens», AS «Latvijas elektriskie tīkli», SIA «LDZ ritošā sastāva serviss» un AS «Rīgas siltums».
Tajā pašā laikā PKC atzina, ka, vērtējot iespējas par publisku personu kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, ir jāņem vērā, ka nedrīkst privatizēt un atsavināt minēto valsts kapitālsabiedrību akcijas - «Latvenergo», «Latvijas Pasts», lidosta «Rīga», «Latvijas dzelzceļš», «Latvijas gaisa satiksme» un «Latvijas Valsts meži». Tāpat likumā «Par valsts budžetu 2018.gadam» noteikts, ka «Augstsprieguma tīkla» kapitāla daļas nav atsavināmas un ir pilnībā saglabājamas valsts īpašumā.
2017.gada decembrī biržas «Nasdaq Riga» un PKC rīkotajā diskusijā par kapitāla tirgus attīstību Kučinskis atzina, ka, kotējot uzņēmumu akcijas biržā, caur labākas pārvaldības un caurspīdīguma īstenošanu, varētu nonākt pie to vērtības paaugstināšanas, tādējādi arī secīga būtu iekšzemes kopprodukta palielināšanās valstī kopumā.