Īrijā notiek referendums par abortu legalizāciju. Skaļākie gadījumi valsts vēsturē

Īrijā notiks referendums par konstitūcijas astotā labojuma grozījumiem. Pašlaik Īrijā ir spēkā vieni no striktākajiem abortu likumiem Eiropā; būtībā - gandrīz pilnīgs aizliegums. Astotais labojums grūtniecei un nedzimušajam bērnam dod «vienlīdzīgas tiesības uz dzīvību», dodot iespēju veikt abortu tikai tad, ja ir apdraudēta grūtnieces dzīvība, norāda «Time».

Tīša grūtniecības pārtraukšana Īrijā ir kriminālnoziegums kopš 1861.gada. 20.gadsimta 70.gados, kad daudzviet pasaulē sāka atļaut abortus, arī Īrijā aizsākās diskusijas par šo jautājumu. Kamēr vairumā Eiropas valstu aborti ir atļauti līdz 12. grūtniecības nedēļai, Īrijā pēdējo 40 gadu laikā bijuši vairāki skaļi gadījumi, kas sašķēluši sabiedrību divās nometnēs.

1983.gadā referendumā pēc plašas katoļu baznīcas kampaņas tika pieņemts astotais labojums, kas nodrošināja, ka abortu likumus Īrijā mainīt būs grūti. «Valsts atzīst nedzimušā tiesības uz dzīvību,» teikts labojumā. «Un, ņemot vērā mātes vienlīdzīgās tiesības uz dzīvību, garantē, ka likumdošanā šīs tiesības tiks respektētas un, cik vien praksē iespējams, aizstāvētas.»

2016.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja sacīja, ka Īrijas likumi, kas liek sievietēm iznēsāt embrijus ar fatālām anomālijām, ir diskriminējoši un necilvēcīgi. Komiteja pieprasīja mainīt likumdošanu, lai sievietes varētu vajadzības gadījumā veikt abortu.

X lieta

1992.gadā sabiedrībā sašutumu izraisīja tā saucamā «X lieta». 14 gadus vecai meitenei, kas ieņēma bērnu izvarošanas rezultātā, tiesas aizliedza izbraukt uz Angliju, lai veiktu abortu tur. Meitenei bija pašnāvnieciskas tieksmes. Lieta noveda pie plašām demonstrācijām visā Īrijā, kā arī Londonā un Ņujorkā, vēsta raidorganizācija BBC.

Vēlāk Īrijas Augstākā tiesa noraidīja iepriekšējos spriedumus. Pamatojums - pašnāvnieciskums apdraud jaunietes dzīvību, tāpēc Īrijas likumdošana atļauj veikt abortu, lai pasargātu viņas dzīvību.

Pēc tam tika pieņemti likuma grozījumi, lai netiktu ierobežotas sieviešu tiesības izceļot no Īrijas uz valstīm, kur aborti legāli, lai procedūru veiktu tur.

D jaunkundzes lieta

2007.gadā 17 gadus veca jauniete, kas tika identificēta kā «D jaunkundze», pēc strīda ar māti bija nonākusi sociālo dienestu aprūpē. Šajā laikā viņa ieņēma bērnu. Medicīniskajās pārbaudēs noskaidrojās, ka nedzimušajam bērnam ir anencefālija - reta anomālija, kad embrijam lielākoties pārstāj attīstīties smadzeņu, galvaskausa un pakauša daļa. Ārsti teica, ka mazulis pēc piedzimšanas varētu nodzīvot vien dažas stundas.

«Daži cilvēki piedzīvo brīnumus. Bet šis nebūtu bijis brīnums,» intervijā BBC šomēnes stāsta D jaunkundze, īstajā vārdā Eimija Danna. Taču sociālo dienestu darbinieki teica, ka viņai aizliegts doties uz Angliju, lai tur veiktu abortu. Sociālie darbinieki jaunietei meloja, ka viņiem ir tiesas orderis, kas to aizliedz. Lieta nonāca līdz tiesai, kas lēma par labu D jaunkundzei, atsaucoties uz jau 90.gados pieņemto normu, ka sievietēm nevar liegt izceļot no Īrijas, lai likumīgā ceļā veiktu abortu citviet. Galu galā aborts tika veikts Anglijā, un jauniete saņēma kompensāciju.

Savitas gadījums

2012.gadā Golvejas slimnīcā nomira 31 gadu vecā indiešu zobārste Savita Halapanavara. 17. grūtniecības nedēļā viņai infekcijas rezultātā sākās priekšlaicīgas dzemdības, kas ilga vairākas dienas. Kad kļuva skaidrs, ka mazuļa dzīvību glābt neizdosies, sieviete pieprasīja abortu. Mediķi atteicās to veikt, jo vēl bija saklausāmi nedzimušā bērna sirdspuksti. Savita mira no asins saindēšanās izraisītas sirdsdarbības apstāšanās.

Pēc viņas nāves Īrijā un citviet pasaulē notika protesti. Apmēram 2000 protestētāji pie Īrijas parlamenta prasīja ar steigu reformēt abortu likumus.