/nginx/o/2018/07/04/8028056t1h9399.jpg)
Austrālijas Nacionālās universitātes astronomiem ir izdevies notvert vienu varen rijīgu briesmoni - līdz šim visātrāk augošo melno caurumu, kas divās dienās patērē tādu matērijas apjomu, kura masa ir līdzvērtīga Saules masai. Astronomiem nācās ielūkoties Visuma pirmsākumos, 12 miljardu gadu senā pagātnē, kad šī supermasīvā melnā cauruma masa bija aptuveni 20 miljardus reižu lielāka nekā Saules masa. Aprijot tuvumā esošo matēriju, melnā cauruma masa pieauga par aptuveni 1% miljons gados.
«Šis melnais caurums aug tik ātri, ka tas ir tūkstošiem reižu spožāks par pašu galaktiku,» pastāstīja doktors Volfs.
Jāatceras, ka pats melnais caurums nespīd.
Gāzei un putekļiem virpuļojot ap supermasīvo objektu, rodas berze un karstums, kā arī izdalās enerģija.
«Ja šāds briesmonis atrastos Piena Ceļa galaktikas centrā, tas Zemes debesīs izskatītos desmit reizes spožāks nekā Mēness. Tik spožs, ka gandrīz visas pārējās zvaigznes nobālētu,» piebilda Volfs.
Lielāko daļu enerģijas jaunatklātais melnais caurums izstaro ultravioletajā un rentgenstaru diapazonā.
«Ja tas atrastos mūsu galaktikas centrā, visticamāk, dzīvība uz Zemes nevarētu pastāvēt
spēcīgā rentgenstarojuma dēļ, kas nāk no melnā cauruma,» paskaidroja zinātnieks.
Interesanti, ka konkrēto supermasīvo melno caurumu Sidingspringsas observatorijas SkyMapper teleskops uztvēra tuvajā infrasarkanajā diapazonā. Tas izskaidrojams ar to, ka, gaismai pārvarot tik milzīgus attālumus, tā tiek izstiepta un ir konstatējama jau garāku viļņu diapazonā.
«Tik lieli un ātri augoši melnie caurumi ir liels retums, mēs tos meklējām jau vairākus mēnešus.
Šo milzeni mums palīdzēja atrast Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Gaia teleskops, kas mēra debess objektu pārvietošanos,» teica Volfs.
Gaia satelīta dati liecināja, ka jaunatklātais objekts nepārvietojas ar konstatējamu ātrumu, kas nozīmē, ka tas atrodas ļoti tālu. Tas bija ideāls liela kvazāra kandidāts. Atklājumu apstiprināja, izmantojot spektrogrāfu.
«Mēs nezinām, kā tas tik ātri izauga liels Visuma agrīnajos attīstības etapos,» piebilda Volfs. «Tagad mēs medīsim vēl ātrāk augošus melnos caurumus.»