Čelsija Meninga: Masveida izspiegošanas apjomi palielinās

«Pirms desmit gadiem es strādāju militārajā izlūkošanā, un es varēju sajust varu, es varēju redzēt to, kā tehnoloģijas tiek ieviestas,» Meninga, kas kādu laiku pavadījusi apcietinājumā par slepenas informācijas nopludināšanu, sacīja biznesa konferencē «C2 Montreal».

Meninga atzina, ka viņu tagad satriec «dramatiskās pārmaiņas uzraudzības stilā un agresīvā [valdības veiktā] izspiegošana».

Tā «kļūst arvien sliktāka, it īpaši Savienotajās Valstīs», viņa piebilda.

Meninga skubināja programmētājus un datorzinātniekus, kas strādā mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās jomā «apsvērt to tehnoloģiju, kuras viņi rada un attīsta, ētiskās sekas».

Pateicoties Meningas savulaik atklātībai nodotajai informācijai, plašāka sabiedrība uzzināja par līdz tam slēptajiem ASV armijas un sabiedroto pārkāpumiem un iespējamiem noziegumiem.

Pretkara un slepenības pretinieku kustībās viņa kļuva par varoni, bet vairāki ASV establišmenta pārstāvji viņu uzskatīja par nodevēju.

Bijusī izlūkošanas analītiķe Meninga 2013.gada augustā ASV tika notiesāta par spiegošanu un citiem noziegumiem pēc savas atzīšanās, ka nodevusi slepenus valdības un armijas dokumentus vietnei «WikiLeaks». Karatiesa viņu atzina par vainīgu 20 apsūdzības punktos.

Viņa tika aizturēta 2010.gadā un pavadīja ieslodzījumā armijas cietumā Kanzasas štata Levenvērtas fortā apmēram septiņus gadus no piespriestā 35 gadu cietumsoda.

Meninga mūža lielāko daļu ir bijusi pazīstama kā vīrietis vārdā Bredlijs Menings, bet, jau atrodoties ieslodzījumā, lūdza, lai viņu uzskata par sievieti un dēvē par Čelsiju.

Meninga 2017.gada maijā tika atbrīvota no ieslodzījuma saskaņā ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas lēmumu samazināt viņai piespriesto 35 gadu cietumsodu. Obama, janvārī pieņemot vienu no saviem pēdējiem lēmumiem ASV prezidenta amatā, apžēloja 64 cilvēkus un samazināja sodus vēl 209, arī Meningai.