Skvērs pie Krievijas vēstniecības Viļņā nosaukts Borisa Ņemcova vārdā

Šādu lēmumu trešdien steidzamības kārtībā pieņēmusi Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības padome.

Lietuvas politiķi tādu priekšlikumu izteica jau pirms diviem gadiem. Vienlaikus izskanēja arī ierosinājums pārdēvēt Ņemcova vārdā visu tagadējo Latvju ielu, kurā atrodas vēstniecība, bet Viļņas mērs Remiģijs Šimašus tobrīd paziņoja, ka skvēru ieteiks nosaukt par Krievijas demokrātijas skvēru, savukārt Ņemcova piemiņu iemūžināt citā Viļņas vietā.

Taču pēc tikšanās ar pazīstamiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem, kas apmeklējuši Viļņu, kā arī ar Krievijas pilsoņiem, kam Lietuva piešķīrusi patvērumu, Šimašus savu viedokli mainījis un tagad izteicies, ka, nosaucot skvēru Ņemcova vārdā, tiks apliecināta cieņa visai Krievijas demokrātiskajai kustībai.

«Ja mēs skvēru nosauksim Borisa Ņemcova vārdā, tad izrādīsim cieņu ne tikai šim konkrētajam cilvēkam, kurš bija spilgta figūra ar visām savām stiprajām un vājajām pusēm. Viņš ir kļuvis par šā laika demokrātiskās kustības, demokrātiskās pretošanās, var teikt, pat šo laiku disidentiskās darbības simbolu,» paziņojis galvaspilsētas mērs.

Pazīstamais Krievijas opozīcijas politiķis un publicists Vladimirs Kara-Murza, kas arī piedalījās Viļņas pašvaldības padomes sēdē, uzsvēris, ka nemitīgi sajūt Lietuvas atbalstu Krievijas demokrātiem.

«Var nogalināt cilvēku, bet nav iespējams nogalināt atmiņas, principus un vērtības, par kurām šis cilvēks ir cīnījies. Tagadējā Krievijas valdība cenšas to darīt - cenšas nogalināt atmiņu. Maskavas vadība noraidījusi visus lūgumus ierīkot kaut nelielu piemiņas zīmi uz tilta, [kur Ņemcovs tika nogalināts]. (..) Tādēļ mēs esam ļoti pateicīgi valstīm, kuras to dara,» viņš norādījis.

Viļņas mērs, kas pārstāv Liberāļu kustību, savukārt pastāstījis, ka ideju nosaukt minēto skvēru Ņemcova vārdā atbalstījusi Lietuvas Ārlietu ministrija.

Plānots, ka skvērā tiks izvietoti dažādi mākslinieciskie akcenti, bet tur iestādītie bērziņi varētu tikt nosaukti konkrētu cilvēku vārdā, kuriem ir īpaši nopelni pret Krievijas demokrātiju un brīvību.

Ņemcovs tika nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā, netālu no Kremļa. Lai gan par Ņemcova slepkavību notiesāti pieci čečeni, kas tika aizturēti dažas nedēļas pēc viņa nāves, tomēr Ņemcova tuvinieki un opozīcija apgalvo, ka slepkavības plānotāji nav atrasti, norādot, ka ar to tieši saistīts Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs, kurš, iespējams, rīkojies saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu.

Ņemcovs ne vienreiz vien viesojies Lietuvā un aktīvi atbalstījis lietuviešus gan 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma laikā, gan vēlāk.

Jau ziņots, ka šā gada sākumā Vašingtonas pilsētas padome pieņēma rezolūciju, kas paredzēja daļu avēnijas līdzās Krievijas vēstniecībai ASV galvaspilsētā nosaukt par Borisa Ņemcova laukumu.

Arī Rīgas domes partijas «Vienotība» frakcija šogad izteica ierosinājumu vienu no Rīgas ielām nosaukt par godu Ņemcovam, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») izteicās, ka iniciatīva pēc būtības esot atbalstāma, taču Rīgā esot pieņemts nogaidīt desmit gadus pēc cilvēka nāves, iekams šādas iniciatīvas īstenot.

Rīgas pilsētas būvvalde, kurai mērs uzdeva priekšlikumu izvērtēt, pavasarī ieceri noraidīja, paziņojot, ka «ielai var piešķirt nosaukumu, kas saistīts ar pilsētas vai valsts vēsturē ievērojamu personu, notikumu vai datumu, bet ne agrāk kā desmit gadus pēc šīs personas nāves, notikuma vai datuma», tādējādi šāda iniciatīva var tikt skatīta ne agrāk kā pēc septiņiem gadiem.