DP Lindermanam piemērojusi piecus drošības līdzekļus

Lindermanam piemērots aizliegums tikties ar konkrētām personām, noteikts pienākums reizi nedēļā atzīmēties policijā, un viņš parakstījies par dzīvesvietas nemainīšanu.

Trešdien, kad Lindermanam tika piemēroti šie drošības līdzekļi, viņam ticis atcelts cits piemērotais aizliegums izbraukt no valsts. Šis aizliegums viņam tika piemērots krimināllietā par incidentu, kas 2015.gada vasarā notika Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

Lindermanu DP tur aizdomās pēc Krimināllikuma panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Tāpat viņam inkriminē darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu. Viņš tiek turēts aizdomās arī par masu nekārtību organizēšanu.

Rīgas apgabaltiesa 21.maijā nolēma Lindermanu atbrīvot no apcietinājuma. Viņš atradās apcietinājumā kopš 10.maija, kad par šādu drošības līdzekli pēc DP lūguma lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Lindermana advokāte 14.maijā pārsūdzēja šo tiesas lēmumu.

DP uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Lindermans bija jau otrais prokrieviskais aktīvists, kam tika piemērots apcietinājums pēdējā mēneša laikā - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.aprīlī piemēroja apcietinājumu nereģistrētā veidojuma «Nepilsoņu kongress» (NK) vadītājam Aleksandram Gapoņenko, kurš tika aizturēts un apcietināts citā kriminālprocesā par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām.

Lindermans ticis aizturēts saistībā ar 31.martā notikušo «Latvijas Krievu savienības» un «Krievu skolu atbalsta štāba» rīkoto pasākumu «Vislatvijas vecāku sapulce», kurā viņš uzstājies pret izglītības krievu valodā likvidēšanu.

18.aprīlī DP sākts kriminālprocess, jo policijai ir aizdomas par iespējamām prettiesiskām darbībām 31.martā notikušās «Vislatvijas vecāku sapulces» laikā. Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un to faktiski organizēja LKS, iepriekš informēja DP.

Kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā «Par noziegumiem pret valsti», kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, «lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm». Kopumā lietā figurē piecas personas, tostarp, Lindermans un LKS līdere Tatjana Ždanoka.

Sāktajā kriminālprocesā DP vērtē arī iespējamas prettiesiskas darbības 1.maijā Rīgā notikušā gājiena laikā, kuru arī organizēja LKS pārstāvji.