Kubā avarējusī lidmašīna - gandrīz 40 gadus veca un īrēta no mazpazīstamas Meksikas firmas

«Boeing 737» lidmašīna avārijas laikā bija gandrīz 40 gadus veca un vairākas reizes nomainījusi īpašniekus, ceļojot no ASV uz Kanādu un no Kamerūnas uz Karību jūras reģionu.

Kamēr uz Kubu rindām plūst tūristi, Kubas nacionālajai aviokompānijai ir grūtības sagādāt pietiekami daudz pasažieru lidmašīnu, lai apmierinātu pieprasījumu, un uzturēt novecojušās lidmašīnas, kas jau ir tās īpašumā. Kubas ekonomika cieš no smagām un ilgstošām problēmām, un aviācijas industrija saskaras ar līdzīgām grūtībām kā visi pārējie sektori - labas pārvaldības trūkumu un ASV embargo sekām.

Piektdienas pēcpusdienā lidmašīna nogāzās neilgi pēc pacelšanās no Havanas. 46 gadus vecais celtnieks Ramiro Santana Martiness, kurš dzīvo nepilnu 50 metru attālumā no avārijas vietas, stāsta, ka esot dzirdējis divus sprādzienus. Viņš un vairāki kaimiņi steidzās uz lidmašīnas vraku, no kura cēlās dūmi, cerot atrast kādu izdzīvojušo. No lidaparāta izdevās izcelt vairākus cilvēkus, kuri tobrīd bija pie samaņas. Lidmašīnā pavisam atradās 113 cilvēki. Trīs sievietes izdzīvoja, taču atradās «ekstremāli kritiskā» stāvoklī, sestdien ziņoja Kubas amatpersonas.

Kubas aviācijas industrija ir tik drūmā situācijā, ka pirms dažām nedēļām drošības apsvērumu dēļ nācās atcelt lielu skaitu iekšzemes reisu. Lai varētu turpināt apkalpot pasažierus, nācās no ārvalstu izņēmumiem īrēt lidaparātus. Daudzi no tiem - tai skaitā piektdien avarējusī lidmašīna - ir jau ar cienījamu darba stāžu. ASV embargo dēļ Kubas valdība visbiežāk lidmašīnas īrē, jo iegādāties tās ir daudz sarežģītāk, uzsver Kubas transporta ministrs.

«Boeing 737» lidmašīnu Kubas nacionālajai aviosabiedrībai «Cubana de Aviacion» izīrēja mazpazīstams Meksikas uzņēmums «Damojh Aerolineas», kam pieder vien trīs lidaparāti. «Tā ir viena no vecākajām joprojām apritē esošajām pasažieru lidmašīnām, par ko esmu dzirdējis,» norāda aviācijas konsultāciju firmas «Teal Group» viceprezidents Ričards Abulafija.

Meksikas amatpersonas apgalvo, ka lidmašīna vēl pērnā gada novembrī esot izgājusi visas nepieciešamās drošības pārbaudes. Tomēr tās lielais vecums ir nenoliedzams fakts, un visā pasaulē tiek izmantotas tikai apmēram 100 šā modeļa lidmašīnas. Tas liecina, ka finansiālu apstākļu dēļ «Cubana de Aviacion» izvēles iespējas ir ierobežotas.

Pensijā aizgājušais aviokompānijas «Delta» pilots Džordžs Farinass, kurš raksta grāmatu par «Cubana de Aviacion» vēsturi, norāda, ka nacionālā aviosabiedrība savulaik esot atteikusies no sadarbības ar Meksikas uzņēmumu, kad «komplektā» ar izīrēto lidmašīnu nākusī apkalpe uz laiku pazuda gaisā. Taču beigu beigās aviokompānija pārdomāja - «droši vien izmisuma dēļ», pieļauj Farinass.

Kubas transporta ministrs sestdien norādīja, ka «Cubana de Aviacion» lidmašīnu īrēja nepilnu mēnesi un ka par lidaparāta uzturēšanu esot bijusi atbildīga meksikāņu firma.

Analītiķu vidū nav vienprātības, kas vainojams pie smagās situācijas Kubas aviācijā - ASV embargo vai arī ekonomisko problēmu nerisināšana valsts iekšienē. Daži eksperti uzskata, ka sankcijas Kubai liegušas pieeju tirgotājiem un līdzekļus, lai iegādātos jaunas lidmašīnas. Taču oponenti norāda, ka par spīti embargo Kubā esot spēkā likumi, kas atvieglo darījumus ar lidaparātiem, taču uzņēmumi tos neizmanto, jo šaubās par šādu darījumu ekonomisko atdevi.

Citi vaino valsts nespēju sakārtot ekonomiku. «Problēma ir tāda, ka industrija nav labi menedžēta,» norāda konsultāciju uzņēmuma «Havana Consulting Group» prezidents Emilio Moraless. «Biznesam nepieciešams kapitāls; lidmašīnu uzturēšana prasa līdzekļus.»

«Cubana de Aviacion» 90. gadu beigās pieredzēja vairākas aviokatastrofas, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības. Avārijas notika Ekvadorā, Gvatemalā, Venecuēlā un Kubas dienvidaustrumu piekrastē.