Zinātņu akadēmijas konsīlijs aicina atlikt Stambulas konvencijas ratifikāciju

LZA konsīlijs lēmumā aicina atlikt Stambulas konvencijas ratifikāciju līdz brīdim, kad neskaidrie jautājumi būs noskaidroti un precizēti, to ietekme izpētīta un izskaidrota sabiedrībai, būs izslēgta iespēja izmantot Stambulas konvenciju kā ideoloģisku instrumentu sabiedrības pārveidošanai un būs sagatavota konvencijas īstenošanai nepieciešamā infrastruktūra.

Konsīlijs atzīst, ka konvencijas ratifikācija un stingrā tās īstenošanas uzraudzība varētu uzlabot nacionālā normatīvā regulējuma īstenošanas efektivitāti, kas Latvijā tradicionāli ir vājākais nacionālās politikas īstenošanas posms.

Tajā pašā laikā konsīlija slēdzienā norādīts, ka konvencija par galveno vardarbības nepieļaušanas cēloni uzskata dzimumu nelīdztiesību un vardarbības nepieļaušanas pamatā ir tikai un vienīgi dzimumu līdztiesības politika, kas novērš uzmanību no citu vardarbības cēloņu novēršanas dažādos līmeņos - individuālajā, ģimenes, kopienas un sabiedrības.

Konsīlijs norāda, ka konvencija paredz jaunu pieeju dzimumlīdztiesības jautājumu risināšanā, kas Latvijā neesot izprasta, turklāt konvencijā esot izmantoti nepaskaidroti jēdzieni. Tāpat konvencija paredz dalībvalstu pienākumu «pieņemt normatīvos aktus un veikt citus pasākumus» konvencijas nodoma īstenošanai, turklāt dalībvalstīm ir jāpilda konvencijas uzraudzības institūcijas «GREVIO» ieteikumus par konvencijas īstenošanu pēc tās ratifikācijas.

Konsīlijs norāda, ka Stambulas konvencijas būtība un ratifikācijas sekas sabiedrībā nav izskaidrotas, tāpēc viegli radīt vispārēju negatīvu attieksmi pret to. «Latvijā nav vienota uzskata, kā latviskot Stambulas konvencijas jaunievedumu - dzimuma kā socializācijas faktora jēdzienu konvencijas aspektā, un kas tas ir. Finansiālu ierobežojumu dēļ Latvijā vēl nav sagatavota konvencijas izpildei nepieciešamā infrastruktūra, piemēram, rehabilitācijas programmas, lai atturētu no atkārtotas vardarbības, cietušo pavēruma vietas, datu vākšana, pētniecība,» teikts LZA konsīlija slēdzienā.

Tāpat konsīlijs pauž, ka konvencijas nodomu var īstenot, veidojot tai atbilstošu nacionālo normatīvo regulējumu un uzlabojot tā ieviešanas uzraudzību, apejot identificētās riska zonas, jo vairāk tāpēc, ka Latvijai, kas parakstījusi Stambulas konvenciju, jau tagad ir pienākums nerīkoties pretēji tās mērķiem un principiem.

Konsīlija mērķis bija izvērtēt Stambulas konvencijas darbības jomas un nozīmi Latvijā. Konsīlijā savu viedokli izteica Saeimas deputāti Gunārs Kūtris un Silvija Šimfa, tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) padomniece Aija Rozena, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate, LZA akadēmiķis Igors Šuvajevs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Aivita Putniņa un Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas pārstāve Marija Ābeltiņa.

Konsīlija laikā tika iesniegts tieslietu ministra ārštata padomnieces starptautiskajās un Eiropas privāttiesībās Baibas Rudevskas ziņojums. Tajā paustais viedoklis saskaņots ar tieslietu ministru.

Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai «Vienotība» atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.

Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.