Asociācija: Jautājumi par depozītu sistēmu patlaban ir pārāk neskaidri

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iepriekš norādīja, ka pašlaik piedāvātais depozītu sistēmas ieviešanas variants šķiet ļoti dārgs, jo aptuvenās projekta izmaksas tiek lēstas 30 miljoni eiro. Pēc Dūklava teiktā, ministrija projekta īstenotājiem uzdevusi vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem tā līdz šim nav saņēmusi «nopietnu atbildi».

Viņš norādīja, ka Latvijā jau ir funkcionējoša konteineru atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā tos vāc dalītā veidā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka depozītu sistēmas ieviešana prasīs investīcijas no lielveikaliem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas ieviešanā. Ministrs skaidroja, ka ir valstis, kurās lielveikali depozītu sistēmas aparātus nomā. Tas savukārt, pēc viņa teiktā, finansiāli atsauktos gan uz ražotājiem, gan pircējiem. «Šim procesam jābūt smuki izrēķinātam, lai to saprot ne tikai ierēdņi, bet arī iedzīvotāji,» sacīja Dūklavs.

Krūzītis pauda līdzīgu viedokli ministram, norādot, ka ir vairāki ar depozītu sistēmas ieviešanu neatbildēti jautājumi, kas neļauj runāt par iespējamām aplēsēm, cik lielveikaliem varētu izmaksāt depozītu automātu ierīkošana. Viņš skaidroja, ka minēto jautājumu vidū ir veikalu platība, no kuras būs atkarīga nepieciešamība ierīkot iepakojuma depozītu automātu, sistēmai pakļauto lielveikalu vienību skaits, depozītu sistēmā savāktās taras šķirošanu u.c. «Bez šiem datiem ir bezjēdzīgi rēķināt (..), kamēr nav skaidrības tādā konceptuālā izteiksmē,» atzīmēja asociācijas izpilddirektors.

Tāpat viņš atzīmēja, ka depozītu sistēma teorētiski ļoti dārga, jo tā no dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izdala tikai vienu iepakojuma pārstrādes veidu, kas nepārsniedz 2,5% no kopējā šķirotā iepakojuma apmēra Latvijā. Līdz ar to Krūzīša ieskatā ir lietderīgāk runāt par dalītās atkritumu sistēmas attīstīšanu valstī kopumā, veicinot iedzīvotājus šķirot atkritumus pie mājas izvietotajos konteineros. Viņš norādīja, ka tas gan valsti, gan iedzīvotājiem izmaksās lētāk, jo, kaut arī iedzīvotāji depozītu sistēmā par šķiroto taru atgūtu aptuveni 15 centus, tās uzturēšanas rezultātā viņi par katru nodoto pudeli zaudētu piecus centus. Tikmēr atkritumu šķirošana dalītajā atkritumu šķirošanas sistēmā iedzīvotājiem neizmaksātu praktiski neko.

LPTA izpilddirektors norādīja, ka gan asociācijas, gan citu minētās sistēmas ieviešanā iesaistīto pušu ieskatā ir svarīgi uz atkritumu šķirošanu skatīties plašāk, jo valsts līmenī par to tiek domāts no atkritumu apsaimniekotāju pozīcijām. Viņš atzīmēja, ka ir svarīgi apzināties arī iedzīvotāju lomu sistēmā - cik tā lietotājam būs ērta, cik tā būs izdevīga utt. Krūzītis skaidroja, ka par depozītu sistēmā nodotās taras atgrieztā naudas summa nav tik būtisks faktors cilvēku vēlmē šķirot. Pēc viņa teiktā, svarīgāk ir domāt par to, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas ērtāku šķirošanas procesu un konteineru pieejamību, kā arī to savlaicīgu izvešanu, kas būs izdevīgi gan lielveikaliem, gan pašiem iedzīvotājiem.

Tikmēr aptaujājot lielākos Latvijas veikalu tīklus, SIA «Rimi Latvia» pārstāve Dace Preisa aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma pozīcija minētajā jautājumā atbilst LPTA nostājai, norādot, ka par lielveikalu tīklam nepieciešamajām investīcijām depozītu aparātu iegādē gadījumā ir pāragri spriest, jo ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, kas skar depozītu sistēmas ieviešanu.

SIA «Maxima Latvija» pārstāvis Jānis Beseris aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums atbalsta efektīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, līdz ar to depozītu sistēmas ieviešana ir valstiski svarīga un atbildīga pieeja. Tomēr, pēc viņa teiktā, šādu iniciatīvu ieviešanas procesam jānorit koordinēti un ir svarīgi pirms lēmumu pieņemšanas skaidri formulēt mērķus, visu iesaistīto pušu uzdevumus, lomas, kā arī rūpīgi izvērtēt nepieciešamās investīcijas un to lietderību. «Vērtējot citu valstu pieredzi, ieviešot depozītsistēmu, jau pašlaik ir skaidrs, ka nepieciešamais līdzekļu apmērs sistēmas izveidei kopumā pārsniegtu vairākus desmitus miljonus eiro,» sacīja Beseris.

Viņš skaidroja, ka patlaban ir daudz neskaidrību gan par juridiskiem, gan par finanšu, gan par praktiskiem sistēmas ieviešanas jautājumiem, turklāt nav informācijas, vai iecerēto izmaiņu rezultātā iedzīvotāji būtu gatavi par sistēmas ieviešanu maksāt vairāk, jo tās ietekmē rastos cenu līmeņa celšanās.

«Nezinām arī to, vai un kā pašvaldības ir gatavas iesaistīties sistēmas izveidē un risināt tādus jautājumus kā, piemēram, inženierkomunikāciju nodrošināšana depozītu konteineru apkalpošanai, zemes platības atvēlēšana to izvietošanai u.c.,» skaidroja «Maxima Latvija» pārstāvis, norādot, ka visām iesaistītajām pusēm nepieciešams vienoties, kurš uzturēs depozīta sistēmas konteinerus, kā tie funkcionēs paralēli esošajai sistēmai, kā arī kur un cik tālu no veikala tie var atrasties, ja telpu platība ir maza un veikalu ieskauj intensīva satiksme.

«Elvi Latvija» komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzīmēja, ka depozītu sistēma savu efektivitāti citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, jau ir pierādījusi, līdz ar to viņas ieskatā tās ieviešana Latvijā ir tikai atbalstāma. Tomēr viņa sacīja, ka patlaban pietrūkst konkrēta redzējuma, kā depozītu sistēma realitātē varētu darboties, jo starp tajā iesaistītajām pusēm trūkst konstruktīvu diskusiju. «Lai arī sistēmu lielā mērā plānots sasaistīt tieši ar tirdzniecības vietām, tirgotājiem šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu,» skaidroja Vārtukapteine.

Viņa sacīja, ka vēlme tirdzniecības uzņēmumiem noteikt par pienākumu iegādāties depozītu sistēmas aparātus ir absurda, jo tas nozīmētu, ka veikaliem būtu jāpērk arī atkritumu konteineri, ko likt māju pagalmos. «Atkritumu apsaimniekošanas nozarē darbojas pietiekoši daudz uzņēmumu, kam pašiem arī būtu jānodrošina savas nozares infrastruktūra. Protams, mēs esam gatavi sadarboties, tomēr ir svarīgi saprast, ka depozītu sistēma pēc savas būtības ir atkritumu apsaimniekošanas rūpals, nevis preču tirdzniecības sastāvdaļa, tāpēc atbildību un izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu nedrīkst novelt uz tirdzniecības uzņēmumiem,» uzsvēra «Elvi Latvija» komercdirektore.

Viņa norādīja, ka patlaban nav skaidrības, kādas investīcijas lielveikaliem būtu nepieciešams veikt depozītu sistēmas ieviešanā, jo ir daudz neatbildētu jautājumu par tirdzniecības uzņēmumu pienākumiem, nodotās taras savākšanu u.c. «Ja likumdošanas aktos tiks virzīts scenārijs, kas paredz, ka taras pieņemšana jānodrošina katram veikalam, kurā tirgo produktus iepakojumos, kas potenciāli var tikt apsaimniekoti depozītu sistēmas ietvaros, tajos veikalos, kuru tirdzniecības zāles platība jau tā ir neliela, atrast vietu depozīta automātam vai savākto atkritumu uzglabāšanai nebūs viegli. Taču, domājot gan par depozītu sistēmas ieviešanu, gan par tas tālāko administrēšana, jāizvērtē reālā situācija Latvijā,» skaidroja Vārtukapteine, paužot cerību, ka, gadījumā, ja tiks lemts par sistēmas ieviešanu, minētais process tiks īstenots pārdomāti.

Savukārt veikalu tīkla «top!» pārstāve Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka depozītu sistēmas jautājums uzņēmumā iepriekš jau iekšēji ticis pārrunāts, tomēr patlaban viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā tam nav, jo par to vēl ir pāragri spriest. «Likums vēl nav pieņemts, nav skaidrs arī, kas finansēs to. Jāsaprot vai tiešām depozītu sistēmas ieviešana ir pareizais ceļš un vai tai nav alternatīvs risinājums,» norādīja Priedīte.

Viņa atzīmēja, ka pašlaik minētajai idejai ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, tomēr nav skaidrs kāds šis likums varētu būt, lai veiktu aplēses par depozītu aparātu ieviešanu veikalos. «Iespējams ir vērts apskatīt un izvērtēt Lietuvas piemēru, kur depozītu sistēma jau ir ieviesta – saprast, kas ir izdevies un kas nē,» teica «top!» pārstāve.