«TUA pieprasījums tiešām ir ļoti minimāls,» saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze. Šogad četros mēnešos atļauju saņemšanai investējuši 37 nerezidenti. Pieskaitot viņu ģimenes locekļus, kopumā izsniegtas 134 atļaujas.
Populārākās investīcijas, piesakoties TUA, joprojām ir nekustamais īpašums. «Darījumi notiek Rīgas klusajā centrā un Jūrmalā. Šie pircēji pārsvarā ir Krievijas pilsoņi, kas, iegādājoties īpašumu kā investīciju, dažreiz izvēlas arī TUA. Lielākoties šie klienti jau dažādās valstīs TUA ir ieguvuši,» saka nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» valdes loceklis Aldis Riekstiņš.
Šogad aptuveni 3000 atļauju beidzas piecu gadu derīguma termiņš. Gada pirmajos četros mēnešos atļaujas pagarinātas 386 personām, bet 405 atļaujas - anulētas. PMLP atzīst, ka daudzi paši nolemj nepagarināt atļaujas uz jaunu termiņu. Viens no iemesliem ir kopš šā gada sākuma noteiktā 5000 eiro maksa par atkārtotu atļaujas pieprasīšanu. Kā papildu grūdiens atstāt Latviju pēdējos mēnešos kalpojusi banku jaunā politika atbrīvoties no riskantiem klientiem. «To arī viņi jūt, tāpēc saka: « Ja mūs te neviens negaida, kāpēc mums to darīt?» Ikdienā pierasts, ja es iemaksāju naudu, tad man nevajag stāstīt, ko es daru, kā biznesu vadu. [Tagad] ierobežojumi ir tādi, kas attur,» saka «Latio» valdes loceklis Riekstiņš. Turklāt bijuši arī vairāki gadījumi, kad potenciālajiem investoriem bankas nevēlas arī atvērt kontus vai sniegt aizdevumus.