Kā ziņots, ST savā atzinumā norādījusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei. Iepriekš Saeima lēma pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017.gada līdz 2019.gadam, bet rezultātā tika noteikts - no 2018.gada līdz 2020.gadam.
Keris norādīja, ka atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika ir komandas darba rezultāts, jo to faktiski panākusi arodbiedrība sadarbībā ar tiesībsargu. «Ja noslēguma posmā vairāk bija pamanāms tiesībsarga Jura Jansona veikums, proti, viņa iesniegtā prasība ST, tad sākotnēji vezuma vilcēji bijām mēs, jo tieši pateicoties mūsu protesta akcijai, kas notika pērn, un arī sarunām ar politiķiem, ledus beidzot sakustējās un tika pieņemtas izmaiņas Ārstniecības likumā, kas paredzēja pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika,» sacīja Keris.
Viņš norādīja, ka sākotnēji bija iecere atteikšanos veikt pakāpeniski, jo ārstniecības personu trūkums ir tik liels, ka uzreiz atteikties no šīs darba laika formas varētu nebūt iespējams. Esošo darbinieku skaits nozarē var nebūt pietiekams, lai nodrošinātu nepārtrauktu diennakts palīdzību, norāda arodbiedrības priekšsēdētājs.