VUGD depo projektā «labo kļūdas» un palielina priekšnieku kabinetus

Depo būvniecība Jaunpils ielā ir viens no faktiem, kas izpelnījies Valsts kontroles uzmanību. Iepriekš administratīvā aparāta pārcelšana uz šo ēku plānošanas dokumentos nebija norādīta. Turklāt, lai varētu uzcelt šo ēku, bijis jāpārplāno līdzekļi no citu, reģionos paredzēto depo būvniecības. Tā netika uzcelti depo Rojā, Liepājā un Daugavpilī, un rekonstruēts Rīgā, Matīsa ielā esošais depo.

Koriģējot telpu plānojumu Jaunpils ielā, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka kabineta un tā priekštelpas platība izaugušas no 30 uz 47 kvadrātmetriem, bet priekšnieka palīgam – pārplānota no 20 uz 30 kvadrātmetriem.

Un vēl viens piemērs. Ēkā paredzētas divas ēdamtelpas ar virtuvi. Vienai, kas paredzēta 32 cilvēkiem, platība samazināta no 48 līdz 37 kvadrātmetriem (jeb 1,1m2 uz cilvēku). Bet otra ir acīmredzami elitārāka – divreiz mazākam cilvēku skaitam – 15, ar trīsdesmit kvadrātmetriem bijis par maz un telpa dubultota līdz 60 kvadrātmetriem (jeb 4m2 uz cilvēku).

Pirmais tika uzbūvēts Valkas depo – projektu apstiprināja pirms sešiem gadiem. Un par to, ka tas top nesamērīgi liels, jau tolaik bija izpētījis raidījums «de facto». Turklāt 2012.gadā Valkā ar ASV finansiālu atbalstu jau tika atjaunots esošais ugunsdzēsēju depo. Taču tas VUGD netraucēja atsperties grandiozajam projektam. Jaunajam depo bija ieplānota pat sava degvielas uzpildes stacija. Visas būves izmaksas bija aprēķinātas par aptuveni sešiem miljoniem eiro. Toreiz, īsi pirms lēmuma pieņemšanas Finanšu ministrija pieprasīja paskaidrojumus. Un - burtiski pāris dienās VUGD ēkas vērienu spēja samazināt gandrīz uz pusi – līdz trim miljoniem eiro, tostarp atteicās no savas degvielas uzpildes stacijas. Turpat netālu, Valgā igauņi savu depo uzcēla vēl uz pusi lētāk – par pusotru miljonu.

VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns tolaik «de facto» teica: «Vai mēs esam uz šodienu tik bagāti, lai būvētu lētas mantas un uzbūvētu kaut kādu depo 20-30 gadiem un pēc tam atkal ietu un prasītu naudu?»

Tolaik, atšķirībā no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrija paskaidrojumus glābējiem neprasīja. Un izskatās – nebija prasījusi arī visus šos gadus. Dienestam nākamo depo būvēšanai bija piešķirti 11,5 miljoni eiro. Galu galā izmaksas augušas un desmit depo vietā nauda pietikusi sešiem. Savukārt par amerikāņu naudu izremontēto depo Valkā tagad iznomā, jo glābējiem tas vairs nav vajadzīgs.

Ja plānotu pieticīgāk, varētu ietaupīt gandrīz 3 miljonus eiro. To, pabeidzot revīziju, secinājusi Valsts kontrole. «Mūsuprāt, varēja uzbūvēt ekonomiskāk, saglabājot šo depo funkcionālu un ērtu. Šajā gadījumā tiešām tās ēkas ir tik ārkārtīgi monumentālas un tik ārkārtīgi plašas, ka rodas jautājums, vai tiešām 7 ugunsdzēsēji piemēram, Valkā, vispār spēj apdzīvot šādu objektu. Vai, piemēram, tai pašā Smiltenē vai Apē, kur četri uz vietas uzturas? Mēs domājam, ka viennozīmīgi arī pēc šī standarta vadoties varēja telpas izplānot, ekonomiskāk, pārdomātākie, kaut vai, piemēram, nebūvēt trīs metrus platus gaiteņus, bet 1,4 metru, kā tas standartā noteikts,» raidījumam saka Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Valsts kontrole salīdzinājusi uzbūvēto ar Latvijas standartu depo ierīkošanai un secinājusi, ka, piemēram, Smiltenes depo telpu platība ir par ceturtdaļu lielāka (+26%), bet Valkā – pat par 41%. Arī Ērgļos, Apē un Skrundā depo ir plašāki nekā nepieciešams. Savukārt naudas, lai, piemēram, veļas mazgātavu aprīkotu ar veļas mašīnām nav bijis.

Par topošo depo Rīgā, Jaunpils ielā, Valsts kontrole uzsver: dienests plānošanas dokumentos nav norādījis, ka uz šo ēku pārcels administrāciju - Rīgas reģiona pārvaldi. Turklāt šī ēka galu galā izrādījusies tik dārga, ka tai aizgājusi nauda, kas bija paredzēta Rojas, Liepājas un Daugavpils depo būvniecībai un Rīgā, Matīsa ielā esošā depo rekonstrukcijai. Kādēļ prioritātes saliktas šādi – procesa gaitā skaidrojums izpalicis.

«Nav pat nav pat tādas domas, ka, piemēram, nedrīkstētu novirzīt divus miljonus, kas ir paredzēti ugunsdzēsēju darba apstākļu uzlabošanai reģionos, novirzīt administratīvās ēkas celtniecībai, neinformējot Ministru kabinetu, melojot sabiedrībai par to, kam tad šie līdzekļi ir nepieciešami,» saka Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji noliedz pārmērības. Esot bijusi iecere, ka arī reģionos darbinieku būs teju divreiz vairāk. Tam arī depo tagad uzbūvēti. Kāds bijis pamats tik optimistiskiem plāniem un grandiozām būvēm – šodien neviens vairs īsti paskaidrot nemāk. Arī ģenerālis, VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, kurš atbildīgs par plānošanu un projektu vadību, bet iepriekš – par dienesta nodrošinājumu. Viņš uzsver, ka nevar tikai meklēt vainīgos un atbildību pārceļ uz padotajiem: «Man vairāk ir rūpes par plānošanas dokumentu izstrādi un finanšu līdzekļu sameklēšanu. Kā viņus pēc tam realizē - citi cilvēki. Es jau teicu - katrs dara savu darbu.»

Pēdējos sešos gados Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu projektus pārvalda Nodrošinājuma valsts aģentūra. Taču tās atbildīgā persona noliedz iespēju apšaubīt glābšanas dienesta prasīto. Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietniece Natālija Rateniece: «Mēs pieņemam lēmumus attiecībā uz to, vai tā nauda tiek izlietota atbilstoši. Ja mums ir piešķirts finansējums būvniecībai, dienests ir lūdzis būvēt to, ko viņš ir lūdzis, tad aģentūras atbildība ir tieši to arī uzbūvēt.»

Iekšlietu ministrija, kas nesusi saskaņošanai uz valdību Glābšanas dienesta ieceres un plānus un prasījusi tiem naudu, tikai tagad plāno veidot būvniecības padomi, lai kontrolētu būvniecības ieceres. «Ir jāatzīst kļūda, ka plānojot šos objektus, šis apjoms nav norādīts atbilstoši faktiskajai situācijai. Bet, lai šīs telpas turpmāk izmantotu efektīvi un tās turpmāk neradītu zaudējumus, šobrīd rasts risinājums nodrošināt šo telpu izmantošanu, iesaistot citus dienestus,» uzsver iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Par depo būvniecību uzsākta viena dienesta pārbaude. Taču pēc Valsts kontroles ziņojuma sākta vēl viena - par Ķeipenes depo izmantošanu medību kluba «Plauži» vajadzībām.

Un arī aiz šī atklājuma redzami augstu glābšanas dienesta amatpersonu vārdi, kuras dienesta īpašumu lietojušas kā savējo. Kluba vadītājs – bijušais dienesta šefs, tagad koledžas priekšnieks Ainars Pencis, starp medniekiem arī ģenerālis Zitāns. Priekšnieks Āboliņš par to neesot informēts.

Zitāns medīt esot bijis tikai vienreiz. «Tik tiešām kā pulcēšanās vietā tika noteikta mūsu teritorija. Tā bija īslaicīga pulcēšanās vieta un instruktāža. Varbūt kāds arī iegāja telpā. Izmantojām labierīcībās, bet, lai būtu telpu izmantošanā tāda, kas nestu kaut kādus zaudējumus manā rīcībā. Tādas informācijas nebija un tāpēc arī, protams, kā dienesta priekšniekam es to neziņoja.»

Par Ķeipenes depo izmantošanu medību klubs nekā nav maksājis.

Medību klubs no depo telpām aizgājis tikai pēc Valsts kontroles intereses. Tad arī Ainars Pencis interesējies, cik vajadzētu maksāt par šo telpu nomu. Nodrošinājuma valsts aģentūras nosauktais skaitlis viņam nav paticis.

Ainars Pencis «de facto» saka: «Ja mums katru sestdienu ir jāmaksā tādu summu, tad mēs tur vienkārši neejam.» Uz jautājumu, vai viņš būtu ar mieru uz aprēķināt, cik mednieki tur daudz uzturējušies un samaksāt saskaņā ar cenrādi to, ko valsts nav saņēmusi, Pencis atbild: «Neredzu neko, kāpēc man tas būtu jādara.»

Jāpiebilst, ka Ķeipenes depo tika atjaunota par amerikāņu līdzekļiem, bet konferenču telpa un ēka, kas paredzēta nakšņošanai dienesta vajadzībām tiek izmantota reti - vien dažas reizes gadā.

«Par dienestu kopumā atbild vadītājs, bet ir jāsaprot, kur ir kaut kāda reāla stagnācija, un kur dienesta vadītājam būtu jāpalīdz no mūsu puses. Mēs izvērtēsim un rezultātus darīsim zināmus arī ne vien Valsts kontrolei, bet arī sabiedrībai un skaidrosim tos,» tā saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība»).