/nginx/o/2018/07/04/8035678t1h0cbb.jpg)
Pēc aptuveni 10 miljardiem gadu pienāks gals mūsu galaktikas Saulei. Lai arī ir noskaidrots, kā tas varētu notikt, tomēr pētniekiem nav vēl īsti skaidrs, kas būs pēc tam.
Noskaidrots, kad un kā norisināsies Saules nāve
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
90 procenti no visām zvaigznēm savu dzīvi beidz kā planetārie miglāji – plaši, sfēriski mākoņi, kurus veido gāzes un kosmiskie putekļi. Daudzi pētnieki uzskata, ka arī Saule šādi beigs savu mūžu.
Tiesa, daži zinātniskie modeļi paredz, ka mūsu Saules masa ir pārāk maza, lai veidotos redzams planetārais miglājs, proti, visas zvaigznes, kas ir mazākas nekā divas Saules masas, nāves brīdī veido pārāk vāju miglāju.
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature Astronomy», pētnieki radījuši zinātnisku modeli, ar kura palīdzību iespējams paredzēt zvaigžņu mūža ilgumu, kā arī planetārā miglāja spožumu atkarībā no katras zvaigznes masas un vecuma.
Balstoties uz šo modeli, Saulei tomēr ir pietiekami liela masa, lai pēc tās nāves varētu veidoties planetārais miglājs. Lai arī mākoņi joprojām būs retināti, tomēr pietiekami spoži, lai tos varētu redzēt no kaimiņu galaktikām.
«Kad mirst zvaigzne, tā kosmosā izdala milzīgu daudzumu gāzu un putekļu. Šā mākoņa masa var būt pat puse no zvaigznes masas. Procesa rezultātā atklājas zvaigznes kodols, kas lēnām dziest. Tomēr mākonis ļauj tam turpināt spīdēt pat 10 tūkstošus gadu pēc zvaigznes nāves, kas, protams, ir ļoti īss laika periods kosmosā,» komentēja pētnieks Alberts Zilstra (Albert Zijlstra).