Irānas kodollīgums: Trampa paziņojums, Eiropas reakcija un iespējamās sekas

Izskanējušas arī bažas, ka Trampa lēmums varētu tuvināt jauna un postoša reģionālā konflikta izcelšanos Tuvajos Austrumos.

Līdz ar Trampa paziņojumu Kopējais visaptverošais rīcības plāns (JCPOA) nav izjucis, taču ASV izstāšanās tam būtu milzīgs trieciens. Trampa solījums vērst pret Irānu «augstākā līmeņa ekonomiskās sankcijas» liek domāt, ka administrācija vēlas sodīt Irānu, nevis atstāt atvērtas durvis kompromisa atrašanai, norāda raidsabiedrības CNN žurnālists Tims Listers.

Irānas prezidents Hasans Ruhani, reaģējot uz Trampa lēmumu, paziņojis, ka Irāna varētu atsākt urāna bagātināšanu «bez ierobežojumiem». «Mēs nogaidīsim vairākas nedēļas pirms šā lēmuma piemērošanas. Mēs runāsim ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem, citiem šīs kodolvienošanās locekļiem,» teica Ruhani.

Ruhani ir kodollīguma atbalstītājs un, domājams, centīsies ar Eiropas un citām valstīm meklēt citas iespējas, kā atstāt to spēkā, prognozē Markuss. Taču Irānā pastāv iekšējā opozīcija, kas vēlas redzēt Irānas izstāšanos ne vien no JCPOA, bet arī no Kodolieroču neizplatīšanas līguma. «Izskatās, ka prezidents Tramps izsitis pamatu zem sava Irānas kolēģa kājām,» uzsver Markuss.

Baraka Obamas laikā pieņemtais JCPOA nav nevainojams, taču tas uzliek dažādus ierobežojumus Irānas kodolaktivitātēm un nosaka stingrāku pārbaužu režīmu, lai pārliecinātos, ka Irāna nosacījumus ievēro. Daļa ierobežojumu laika gaitā zaudēs spēku. «Sliktākajā gadījumā varētu teikt, ka tas aizkavēja potenciālu krīzi,» secina Markuss. «Ņemot vērā, ka bez JCPOA pastāvēja reāls kara risks starp Izraēlu un Irānu, varbūt tas nemaz nebija tik slikts.»

Pārējās valstis, kas parakstījušas līgumu, uzskata, ka Irāna ievēro tā nosacījumus. Tāpat domā arī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA). Turklāt šādu pārliecību paudušas arī augstas amatpersonas Trampa administrācijā, tai skaitā jaunais valsts sekretārs Maiks Pompeo un nacionālās izlūkošanas direktors Dens Koutss.

Drīz pēc Trampa paziņojuma Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstījušas JCPOA, pauda «nožēlu par ASV lēmumu pamest» līgumu un uzsvēra savu vēlmi saglabāt līgumu. ASV nepaklausīja sabiedroto ieteikumiem, un tagad Eiropas Savienībai (ES) ir sarukušas iespējas panākt turpmāku piekāpšanos no Irānas saistībā ar tās arsenālā esošajām ballistiskajām raķetēm, reģionālās ekspansijas politiku vai mēģinājumiem panākt ilgtermiņa kodollīgumu. «Mums vairs nav ko likt galdā kaulējoties,» kāds vārdā nenosaukts Eiropas diplomāts sacīja intervijā CNN.

Tikmēr gaidāms, ka Maskava Trampa lēmumu un šķelšanos starp ASV un Eiropu uztvers ar prieku. Savukārt Ķīna solījusi nosargāt līgumu.

Tramps līgumu kritizējis par to, ka tas ir nepilnīgs. Tas neietver tādus jautājumus kā Irānas raķešu programma un reģionālā politika.

Līdz ar paziņojumu par izstāšanos no Irānas kodollīguma Tramps parakstīja rīkojumu, ar kuru ASV sankcijas tiks uzliktas ārvalstu uzņēmumiem, kas turpinās sadarbību ar Irānu. Rīkojumā uzņēmumiem dots 90 vai 180 dienas ilgs periods, kura laikā sadarbība jāpārtrauc, raksta «The Guardian».

Sankcijas vērstas pret Irānas Centrālo Banku un finanšu sektoru, naftas industriju, kravu pārvadājumiem un citām jomām. Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Irānu, tas varētu izmaksāt miljardiem dolāru, norāda «Bloomberg». Neskaidrībai varētu būt «potenciāli postošs iespaids» uz uzņēmējiem vēl pirms sankciju termiņa iestāšanās, sacīja Tonijs Blinkens, bijušais valsts sekretāra vietnieks Obamas administrācijā.