Itālijā Valentīnu ārstēja par velti, bet Latvijā pieprasīja € 10 000

Smagi slimam cilvēkam jāizvēlas palikt Latvijā un mirt lēnā nāvē vai aizbraukt, lai turpinātu dzīvot, uzskata limfomas paciente Valentīna. Tas tāpēc, ka Latvijā nav mūsdienīgu un efektīvu ārstniecības metožu.

Sieviete ir pateicīga liktenim, ka audzējs viņai tika atklāts nevis Latvijā, bet gan Itālijā, laikā, kad viņa ciemojās pie meitas.

Šis fakts ļāva saņemt izcilu aprūpi un ārstēšanu ar modernākajām zālēm pilnīgi bez maksas un uzveikt ļauno slimību. Atgriežoties Latvijā, Valentīnu gaidīja «pārsteigums» – viņa uzzināja, ka efektīvās vēža zāles valsts kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas un pieejamas tikai par maksu.

«Kad pienāks diena, kad smagi slimiem cilvēkiem nebūs jādzird atruna, ka jaunu zāļu nav?» jautā Krūts vēža biedrības «Vita» vadītāja Irīna Januma. Veselības ministrijas izsludinātā politiskā iniciatīva kompensējamo zāļu jomā rada bažas, ka jauno zāļu pieejamība Latvijā tiks ierobežota vēl striktāk.

Sāku zaudēt spēju kustēties

73 gadus vecā Valentīna, visu mūžu strādājusi par farmaceiti, šobrīd ir enerģiska un jūtas labi. Nekas neliecina, ka pirms diviem gadiem viņa pārcietusi smagu slimību, kas piekala gultai un lika zaudēt cerības. 2016.gada pavasarī, ciemojoties Ziemeļitālijā, kur dzīvo meita, Valentīna zem lāpstiņas sajuta asas sāpes, kas pieņēmās spēkā.

«Divus mēnešus cietos, bet kļuva sliktāk. Itāļu valodu nezināju, negribējās ārstus traucēt, bet tad no lāpstiņām uz leju kļuvu pilnīgi nekustīga,» atceras Valentīna.

Sekoja ārstēšanās vietējā slimnīcā, tad - Turīnas universitātes slimnīcā, kur tika veikta muguras operācija. Mēnesi vēlāk ārsti noteica diagnozi - Nehodžkina limfoma jeb limfātiskās sistēmas audzējs. Tas bija radījis spiedienu uz mugurkaula nervu, izraisot kustību traucējumus.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas vietējais onkologs ieteica nekavējoties sākt aktīvu ārstēšanos. Starplaikā meita nokārtoja mātei uzturēšanās atļauju. Līdz ar to Valentīna Itālijā varēja saņemt bezmaksas ārstēšanos, kas citādi ieceļojušajiem ir pieejama tikai par maksu. «Man nozīmēja staru terapiju - 15 reizes un ķīmjterapijas kursu divus mēnešus. Zāles bija jālieto reizi nedēļā.

Ārste man izskaidroja, ka tieku ārstēta ar efektīvām, iedarbīgām zālēm, kas labi spēj cīnīties ar Nehodžkina limfomu, kas, kā jau vēzis, ir neprognozējama slimība.

Par laimi, zāles iedarbojās labi, un 2016.gada nogalē varēju atgriezties Latvijā,» atceras Valentīna.

Latvijā cerībām pārvelk svītru

Latvijā Valentīna no ārsta uzzināja, ka Itālijā izrakstītās zāles mūsu valstī pieejamas tikai par maksu – viena deva maksā 1200 eiro, kurss astoņām reizēm – gandrīz 10 000 eiro. «Zinu, ka arī Latvijā ir ļoti labi ārsti, kas no sirds strādā un cenšas palīdzēt pacientiem.

Tomēr ir ļoti skumji, ka brīdī, kad saslimsti ar vēzi, nav daudz cerību,

ka izdosies slimību uzveikt, jo vienkārši nav iedarbīgu, jaunu zāļu, kas, kā manā gadījumā, ļāva uzveikt slimību, dzīvot, būt kopā ar ģimeni,» stāsta Valentīna.

«Latvijā daudz tiek runāts par to, ka mūsu valsts jauno zāļu pieejamības ziņā ieņem pēdējo vietu Eiropā, taču būtiski uzlabojumi joprojām nav sagaidīti,» saka Januma.

Tas nav taisnīgi, ka Latvijas iedzīvotāji strādā, maksā nodokļus, bet brīdī, kad ir vajadzīgs atbalsts, ārstēšana, cilvēks uzzina, ka mūsu valstī 21. gadsimts medicīnā vēl nav iestājies.

«Lielākā daļa ārstēti tiek ar zālēm, kādas ne tikai Eiropā, bet pat pie mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā ir pagātne.» Veselības ministrija ir aprēķinājusi un Onkoloģijas plānā ierakstījusi, ka jaunajām zālēm šogad būtu nepieciešami 14 miljoni eiro, taču pagaidām atvēlēti ir tikai pieci miljoni. «Attieksme ir šāda: onkoloģijas pacientus ar garantiju izārstēt nevar, tāpēc zālēs nav vērts ieguldīt. Patiesībā jaunās zāles cilvēkiem ļauj dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk, tāpēc ieguldījums būtu jāvērtē no šā aspekta,» uzsver Jaunuma.