Valsts kontroliere: Grozījumi VK likumā ir būtiski un nepieciešami

Valsts kontroliere norādīja, ka pēdējos gados arvien pieaug to VK atklāto pārkāpumu skaits, kas nonākt tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas. Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi, ir klasificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Iestādēm pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem.

«Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār,» skaidroja Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka sabiedrībā ir nostiprinājies priekšstats - vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti. Krūmiņa atzina, ka tā tas patiešām ir. Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām nepieprasa, ir nepieciešams palielināt VK pilnvaras piedzīt revīzijā konstatētos zaudējumus, kas valstij vai pašvaldībai nodarīti nelikumīgas rīcības rezultātā.

«Saeimā vairāk nekā divus gadus iestrēgušajos VK likuma grozījumos mēs nerunājam par zaudējumu piedziņu, kas nav konstatēti revīzijas laikā. Par zaudējumu piedziņu mēs lemsim tikai tad, ja pati iestāde vai tās augstākā iestāde nerisinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu vai zaudējumus nodarījušais tos negribēs atlīdzināt labprātīgi,» sacīja Krūmiņa.

Valsts kontroliere uzsvēra, ka kritiku neiztur mēģinājumi pārmest VK vēlmi pašai izmeklēt, pašai tiesāt un pašai izpildīt spriedumu - veikt piedziņas procesu. Krūmiņa skaidroja, ka tad, ja VK lems par zaudējumu piedziņu, tās lēmums ir pakļauts tiesas kontrolei Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Krūmiņa atgādināja, ka līdzīgi rīkojas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests vai Pārtikas un veterinārais dienests - noskaidro (izmeklē), vai persona ir pārkāpusi likumu, un tad pieņem lēmumu par sodīšanu. Visu šo iestāžu lēmumi gluži tāpat kā likumprojektā paredzētie VK padomes lēmumi par zaudējumu piedziņu būs pakļauti tiesas kontrolei.

«Mēs neprasām noteikt jaunus sodus vai radīt jaunus normatīvos aktus, kā to labpatīkas interpretēt dažiem atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem, pārmetot jaunu normatīvisma un birokrātijas apogeju. Mēs prasām, lai tiktu pildīti jau spēkā esošie likumi. Par apzināti negodprātīgu rīcību ar sabiedrības kopīgi sarūpēto un šīm personām uzticēto naudu un mantu katram ir jāatbild ar savu personisko maciņu, kā to jau tagad paredz likumi. Ja redzam, ka likumu normas nestrādā pietiekami efektīvi, tās sabiedrības interešu vārdā ir jāstiprina,» piebilda Krūmiņa.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Krūmiņa iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu sāks VK.

VK arī uzsvērusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.