Rosina atvieglot ES «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem

Tā dēvētā «zilā karte» ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja, kas sniedz iespējas trešo valstu pilsoņiem un to ģimenes locekļiem paātrinātā veidā nokārtot nepieciešamos dokumentus iebraukšanai un darba atļaujas iegūšanai Latvijas teritorijā, kā arī sniedz papildu priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām.

EM izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegusi grozījumus uzturēšanās atļauju noteikumos, paredzot kārtību, kādā pretendentam var tikt izsniegta ES «zilā karte» gadījumos, ja tam nav atbilstošas augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē, kurā pretendents tiks nodarbināts Latvijā.

Ministrija piedāvā procedūru, kādā iespējams piesaistīt ārvalstnieku ES «zilās kartes» saņemšanai. EM rosina noteikt, ka darba devējs, noformējot izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, kurš vēlas saņemt ES «zilo karti», bet kuram nav augstākās izglītības attiecīgajā profesijā, iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājumu par ārzemnieka profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijā. Tāpat, noformējot izsaukuma pieprasījumu, darba devēja pārstāvis PMLP iesniegs ārvalstu nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegtu ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību apliecinošu dokumentu.

Izskatot darba devēja izsaukuma pieprasījumu ārzemniekam, PMLP izvērtēs izsaukuma pieprasījuma veicēja sniegto informāciju par ārzemnieka iepriekšējo darba pieredzi un tās atbilstību ES «zilās kartes» saņemšanai. Nepieciešamības gadījumā PMLP varēs lūgt uzrādīt ārzemnieka iepriekšējā darba devēja izsniegtu izziņu par viņa iepriekšējo darba pieredzi.

Tāpat, šaubu vai neskaidrību gadījumā, PMLP varēs vērsties pie atbildīgās ministrijas ar lūgumu sniegt viedokli par ārzemnieka profesionālās pieredzes atbilstību darbam konkrētajā profesijā un nozarē. Atbildīgā ministrija 20 darba dienu laikā sniegs rakstisku viedokli par to, vai ārzemnieka profesionālā pieredze ir atbilstoša profesionālajai kvalifikācijai.

EM ieskatā, ES «zilās kartes» saņemšanas kārtības izmaiņas atspoguļo nepieciešamību pielāgot imigrācijas politiku esošajām nodarbinātības un nozaru attīstības tendencēm, jo atsevišķās nozarēs ir pieaudzis to speciālistu skaits, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un kvalifikācija, taču nav augstākās izglītības vai tā ir iegūta citā specialitātē vai nozarē. Īpaši šī tendence vērojama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Noteikumu grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību veicināt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un IKT.

Paredzams, ka pirmreizēji izsniegto ES «zilo karšu» skaits pēc grozījumu apstiprināšanas nepieaugs vairāk par aptuveni 50 gadījumiem gadā, kas, EM ieskatā, nav būtisks skaitlis attiecībā uz iztrūkstošo darba spēku nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, taču vienlaikus, var veicināt atsevišķu uzņēmumu apgrozījuma kāpumu, veicinot potenciālos augsti kvalificētus darba ņēmējus izšķirties par labu darba piedāvājumam Latvijā.

EM uzsvēra, ka izmaiņas noteikumos neatceļ un negroza patlaban spēkā esošos tiesību normatīvos aktus, kas regulē uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību piešķiršanu attiecībā uz reglamentētajām profesijām.

Minētos noteikumu grozījumus atbalsta visas ministrijas, izņemot Tieslietu ministriju, kura uzskata, ka prasība par augstāko izglītību ES «zilās kartes» saņēmējam būtu saglabājama, jo prasību samazināšana būtu pretrunā ar ES «zilās kartes» izveidošanas mērķi un Latvijas interesēm.

Tāpat noteikumu projektu nesaskaņo Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kuras ieskatā EM piedāvātā pieredzes atzīšanas procedūra ir gara, lēna un sarežģīta. LIKTA skatījumā procedūrai jābūt atvieglotai. «Darba devējs šajā gadījumā var uzņemties atbildību, piedāvājot darbu trešās valsts pilsonim, tātad, atzīt, ka viņa profesionālā pieredze atbilst vakancei un valstij nebūtu jābremzē un jāapgrūtina šī procedūra,» uzskata asociācijā.

Saskaņā ar PMLP datiem no 2012.gada līdz 2016.gadam, kopumā ir izsniegtas 258 pirmreizējās ES «zilās kartes», no kurām 66% izsniegtas IKT vecākajiem speciālistiem. Visvairāk ES «zilās kartes» izsniegtas Ukrainas un Krievijas pilsoņiem, kam seko Baltkrievijas un Ķīnas pilsoņi.