Konkursa komisija VID ģenerāldirektora amata kandidātu cer izvēlēties līdz maija beigām

«Ceram, ka konkursa komisija un trešajā kārtā neatkarīga personāla atlases komisija līdz maija beigām pabeigs savu darbu un pretendentu izvērtēšanu trīs konkursa kārtās. Pēc tam vienu vai vairākus kandidātus ieteiksim apstiprināšanai finanšu ministrei, kura pēc sarunām ar kandidātiem pieņems gala lēmumu - virzīt vai nevirzīt kādu kandidātu apstiprināšanai valdībā,» sacīja Citskovskis.

Valsts kancelejas direktors gan atteicās atklāt jebkādu informāciju par pretendentiem. «Svarīgākais konkursa nosacījums ir konfidencialitāte, pretendenti nevēlas pieteikties konkursā, ja jebkāda informācija par viņiem tiek atklāta publiskajā telpā. Jebkuras nosauktas pretendentu pazīmes vedinātu uz dažādiem minējumiem, tādēļ nekāda informācija netiks atklāta,» uzsvēra Citskovskis.

Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteikušies 19 pretendenti.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» pauda gandarījumu, ka cilvēki ir bijuši atsaucīgi un ir izrādījuši vēlmi uzņemties attiecīgo amatu. «Cik man zināms, ir pieteikušies 19 kandidāti. Tāpēc būs no kā izvēlēties,» viņa teica, atzīstot, ka plašāka informācija viņas rīcībā nav, jo attiecīgo konkursu organizē Valsts kanceleja.

Pieteikumu iesniegšana noslēdzās trešdien. Konkurss notiks trīs kārtās. Ceturtdien konkursa komisija sāks vērtēt kandidātus pirmajā kārtā, kurā vētīs pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, ņemot vērā iesniegtos dokumentus.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti konkursa otrajai kārtai, klātienē tiksies ar konkursa komisiju, lai pamatotu savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentētu savu vīziju par VID nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

Savukārt konkursa trešajā kārtā uzmanība tiks veltīta vadības kompetencēm, vērtējot pretendentu stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā, pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā kārtā tiks analizētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācija uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Konkursa noslēgumā komisija vienu vai vairākus atbilstošākos pretendentus ieteiks finanšu ministram, kurš pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Konkursa komisiju vada Citskovskis un tās sastāvā ir arī Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa, finanšu ministra biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tāpat pretendentu atlases procesā piedalās neatkarīgi novērotāji, kas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Drošības policiju.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 9.aprīlī. Citskovskis iepriekš norādījis, ka šoreiz konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji, lai veicinātu konkurenci un tādējādi nodrošinātu, ka tiek izvēlēts labākais no labākajiem.

Tāpat viņš atzīmēja, ka konkursa gaitā tiks izvērtēta pretendentu motivācija un vēlme attīstīt VID, padarot to par arvien efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku institūciju.

Tāpat vēstīts, ka naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.