NDK deputāti pārmet NEPLP un Kultūras ministrijai neizdarību

Reizē politiķi pieļauj, ka Latvijā varētu tikt ieviests līdzīgs informatīvās telpas aizsardzības regulējums, kāds tas ir Lietuvā.

NDK priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka, pretēji iepriekš paustajam, ka NEPLP un KM ir gatavas nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, komisija nav saņēmusi konkrētus rosinājumus.

Līdz ar to NDK nevar nākt ar jaunu piedāvājumu šajā jomā.

«Likumā ir skaidri noteikta procedūra, kas nav sākta. Šī procedūra būtu jāiedarbina, (..) jāvēršas ar paziņojumu, ka mēs iedarbināsim slēgšanas procedūru,» uzsvēra politiķe. Viņa akcentēja, ka šī instrumenta neizmantošana ir «vai nu liela muļķība vai milzu ļaunprātība».

Iepriekš Lībiņa-Egnere bija norādījusi uz NEPLP tiesībām lemt par attiecīgo televīziju retranslēšanas pārtraukšanu uz laiku.

Komisijas sēdē nolemts, ka NDK visu tās rīcībā esošo informāciju nodos Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai tā varētu strādāt pie risinājuma rašanas.

Politiķe uzsvēra, ka NDK jau iepriekš atbildīgajām amatpersonām norādīja, ka ir jānosaka tāds regulējums kabeļtelevīzijas pamatpaketēm, lai Kremļa propagandas kanāli nebūtu tajās uzreiz primāri iekļauti.

NDK deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka KM tika nosūtīta vēstule trīs nedēļu laikā sniegt nepieciešamo informāciju, bet tā vietā uz komisijas sēdi ministrijas pārstāve esot ieradusies ar «tukšu blociņu». NEPLP darbu komisija vērtē kā «absolūti bezzobainu», jo, «aizsedzoties aiz iluzorām likumdošanas» nepilnībām, padome nedara savu darbu, akcentēja politiķis.

Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka priekšlikumi tiek sagaidīti no atbildīgajām valsts amatpersonām, jo deputātiem priekšvēlēšanu laikā tos nevajadzētu virzīt.

Kā ziņots, NDK šodien slēgtā sēdē turpināja skatīt jautājumu par informatīvās telpas aizsardzību, tajā skaitā par situāciju ar atsevišķu krievu valodā raidošu televīziju pārkāpumiem.