Sprādziens reaktorā radīja milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, kas skāra aptuveni trīs ceturtdaļas Eiropas.
Lielāko daļu radioaktīvā piesārņojuma, kas nonāca atmosfērā, radīja jods-131, cēzijs-134, un cēzijs-137.
Ietekme uz cilvēku veselību
Čornobiļas reaktors pēc sprādziena dega vairākas dienas, bet Padomju Savienība notikušo katastrofu centās noklusēt.
Pirmie trauksmes signāli starptautiskā līmenī izskanēja 28.aprīlī, kad par Zviedrija konstatēja neizskaidrojamu radiācijas līmeņa palielināšanos.
Pripjatas iedzīvotāji tika evakuēti vien 36 stundas pēc notikušās katastrofas – šajā laikā daudz pilsētas iedzīvotāji jau bija pakļauti būtiskām radiācijas devām.
Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo četru mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.
Avārijas seku likvidēšanā kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm, vēsta LETA.
No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju.
Kā liecina Latvijas biedrības «Čornobiļa» dati, kopš kodolkatastrofas miruši vairāk nekā 1,5 tūkstoši čornobiliešu no Latvijas, bet vēl vismaz 3,5 tūkstoši ir kļuvuši par invalīdiem.
Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau vairāk nekā trešdaļa gadsimta, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi.
Ukrainas dati liecina, ka dzīvību zaudējuši vairāk nekā 25 000 avārijas seku likvidētāju.
2005.gadā vairākas ANO institūcijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO) publiskoja ziņojumu, atklājot, ka pakļautība augstajam radiācijas līmenim kopumā varētu būt nāves cēlonis ap 4000 cilvēku.