Dīzeļdegvielas patēriņš Latvijā strauji nemazināsies

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā ir samazinājies benzīna un gāzes patēriņš, bet dīzeļdegvielas patēriņš - pieaudzis. «Tas ir saistīts ar to, ka privātpersonas, iegādājoties jaunus auto privātām vai korporatīvām vajadzībām, bieži izvēlas automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Arī komerctransports pārsvarā ir ar dīzeļdzinējiem. Ja benzīna patēriņa kritums mazumtirdzniecībā pērn bija 5%, tad dīzeļdegvielas pieaugums - 9%,» sacīja Beiziķis.

«Neste Latvija» valdes loceklis skaidroja, lai gan daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā, tiek runāts par dīzeļdegvielas ierobežojumiem, pārmaiņas tirgū strauji nenotiks. «Nedomāju, ka pasaules tendences būtu pretējas un visur citur samazinātos dīzeļdegvielas patēriņš. Jāsaprot, ka lielākais dīzeļdegvielas patērētājs ir smagais transports, kuram tehnoloģijas tuvākajos gados būtiski nemainīsies, attiecīgi arī tuvākajā nākotnē smagais transports būs lielākais dīzeļdegvielas patērētājs. Tiek runāts par pilsētām citās valstīs, kuras gribētu ieviest ierobežojumus dīzeļtransportam, bet arī tas, manuprāt, nenotiks tik ātri,» klāstīja Beiziķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd no kopējā degvielas apjoma, kas tiek patērēts Latvijā, 75% veido dīzeļdegviela. «Nedomāju, ka tas strauji samazināsies,» atzina «Neste Latvija» valdes loceklis.

Viņš arī prognozēja, ka Latvijā turpinās sarukt autogāzes patēriņš, jo, lai gan gāze ir salīdzinoši lētāks enerģijas avots un tās cena ir vairāk nekā divas reizes lētāka nekā degvielai, bet automašīnu, kuras ir aprīkotas ar gāzes iekārtām, uzturēšana un remonti ir relatīvi dārgi. «Savulaik ļoti daudz uzņēmumu vai nu aprīkoja savu autoparku ar gāzes iekārtām, vai arī iegādājās jau ar šīm iekārtām aprīkotas automašīnas. Taču nu ir pagājuši četri pieci gadi, attiecīgās automašīnas ir laiku nokalpojušas, bet uzņēmēju komentārs par šo pieredzi ir, ka to atkārtot vairs negrib. Ja mašīna ir paredzēta intensīvai braukšanai, tad tas nav izdevīgi. Tāpat gāze ir saistīta ar benzīna tirgu. Ja sarūk automašīnu ar benzīna dzinējiem skaits, tad automātiski sarūk arī gāzes tirgus,» atzīmēja «Neste Latvija» valdes loceklis.

Savukārt pieprasījums pēc benzīna automašīnām varētu nedaudz pieaugt. «Šobrīd tās ir diezgan ekonomiskas ar zemu degvielas patēriņu. Katrā ziņā tas ir būtiski zemāks nekā pirms 5-10 gadiem ražotajām. Tas it īpaši varētu attiekties uz pilsētās dzīvojošajiem, jo īsu pārbraucienu veikšanai dīzeļa dzinēju auto nav tik izdevīgi. Cilvēki tomēr kļūst arvien informētāki,» teica Beiziķis.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām nākas saskarties ar cilvēkiem, kas domā, ka visi degvielas tirgotāji piedāvā degvielu «no vienas mucas». «Mēs jau daudzus gadus aktīvi informējam un stāstām, ka «Neste» gan benzīnu, gan dīzeļdegvielu piegādā tikai no Somijas, vienlaikus joprojām saskaramies ar gadījumiem, kad cilvēki prasa, kur ir tā viena muca, no kuras visi ņem degvielu. Latvijas tuvumā ir tikai trīs valstis, kurās notiek degvielas pārstrāde, - Somija, Lietuva un Baltkrievija. Krievijā arī tas notiek, bet rūpnīcas nav tik tuvu. Benzīns uz Latviju tiek importēts tikai no Lietuvas un Somijas, un pagājušajā gadā no abām valstīm ievestie apjomi bija ļoti līdzīgi. Arī runājot par dīzeļdegvielu, Lietuva un Somija ir vadošās valstis - no Lietuvas Latvijā pērn tika ievesti 60%, bet no Somijas - 30%, bet pārējais apjoms no Baltkrievijas un Krievijas. Un tā nav viena muca - tie ir dažādi ražotāji ar dažādām tehnoloģijām. Atšķiras gan degvielas ražošanas process, gan galaprodukta kvalitāte,» uzsvēra «Neste Latvija» valdes loceklis.

«Neste Latvija» 2016.gadā strādāja ar 276,375 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,8% - līdz 9,666 miljoniem eiro.

«Neste Latvija» ir Somijas naftas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmuma «Neste» korporācijas meitasuzņēmums. «Neste» ieņēmumi 2017.gadā bija 13 miljardi eiro, un uzņēmums tiek kotēts Somijas biržā.