Lāčplēsis: Atrašanās Latgales SEZ uzņēmumam ir papildu arguments investēt

Latgales SEZ atšķirība no citām līdzīgām zonām ir tā, ka SEZ teritorija varbūt tur, kur tas ir nepieciešams. Vēl viena specifiska Latgales SEZ iezīme ir tā, ka uz tās atbalstu pretendējošiem projektiem nepastāv minimālā investīciju robeža. Tas ļauj nākt uz zonu ieinteresētiem uzņēmumiem pat ar minimālu investīciju apjomu.

Iegūstot Latgales SEZ statusu, uzņēmums var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa un akcīzes nodokļa atlaidēm. Sadarbība ar pašvaldību un valsts institūcijām arī ļauj tam justies drošāk, saprotot, ka viņa darbībā ir ieinteresēti publiskās varas pārstāvji, skaidro Lāčplēsis.

Patlaban Latgales SEZ ir iekļāvies Krāslavas kokapstrādes uzņēmums «Varpa» un šūšanas uzņēmums «IV Plus», Līvānu metālapstrādes uzņēmums «LīvMet», Daugavpils šūšanas SIA «East Wear», mašīnbūves uzņēmums «Ditton pievadķēžu rūpnīca», nekustamo īpašumu SIA «Estine» un Rīgas būvmateriālu ražotājs SIA «Eko Nams».

Projekti un pieteikumi pēc SEZ statusa ienāk aizvien vairāk. Patlaban ir izskatīti 12 pieteikumi. Daļa uzņēmumu, kas vienreiz jau ir izgājuši šo ceļu, ir novērtējuši SEZ sniegtās priekšrocības un ir vērsušies SEZ ar atkārtotiem investīciju projektiem, rēķinoties ar to, ka varēs saņemt atlaides. Lielākos investīciju projektus ir iesnieguši kokapstrādes uzņēmumi, kuri plāno arī lielāko jauno darbvietu skaitu.

Bez kokapstrādes uzņēmumiem interesi par SEZ darbību ir izrādījuši arī šūšanas un metālapstrādes uzņēmumi. Tāpat ir saņemts iesniegums no uzņēmuma, kas nodarbosies ar maizes cepšanu. Tādējādi Latgales SEZ iekļausies arī pārtikas rūpniecības uzņēmumi.

Šodien Latgales SEZ uzņēmumi darbojas pārsvarā Krāslavā, Daugavpilī un Līvānos. Ir pieteikušies uzņēmēji arī no Dagdas un Kārsavas puses, un Latgales SEZ ģeogrāfija pamazām paplašinās.