Karadžičs uzstāj, ka vēlējies Balkānos mieru

Apelācijas prasības izskatīšanas otrajā un pēdējā dienā Karadžičs norādīja, ka prokuratūras apsūdzībās viss bijis «ar kājām gaisā».

Bijušais līderis tagad aicina tiesnešus atcelt viņam 2016.gadā piespriesto spriedumu, attaisnot viņu vai lietu izskatīt atkārtoti jaunā prāvā.

«Šajās procedūrās nekas, kas tika apgalvots, nebija patiess,» sacīja Karadžičs. «Un tā ir garantija, ka šis konflikts starp mums turpināsies».

72 gadus vecais bijušais līderis uzstāja, ka Bosnijas serbi tikai sevi aizstāvējuši.

«Mums nekad nekas nav bijis pret musulmaņiem. Mēs viņus uzskatījām par serbiem, kuriem ir musulmaņu reliģija. Serbi, musulmaņi, horvāti - mēs esam viena tauta, mums ir viena identitāte.»

«Mūsu lielākā vēlēšanās attiecībā uz musulmaņiem bija, lai viņi paliek ar mums Dienvidslāvijā,» viņš sacīja.

Tieši Bosnijas musulmaņi gribēja atdalīties un uzbruka Bosnijas serbiem, sacīja Karadžičs, piebilstot, ka serbiem nav bijis citas izvēles, kā sevi aizstāvēt.

«Kā gan to ir iespējams neredzēt, ka serbi Sarajevā un Bosnijā-Hercegovinā bija par mieru? Viņi izdarīja lielu piekāpšanos un atkāpās.»

Viņš arī noraidīja apgalvojums, ka tikai no vienām artilērijas pozīcijām uz Sarajevu raidīti 30 000 līdz 40 000 šāviņu.

Ja tas būtu tā, «Sarajeva izskatītos sliktāk par Drēzdeni» - Vācijas pilsētu, kuru Otrā pasaules karā Sabiedroto aviācija teju pilnībā iznīcināja. Sarajeva «būtu noslaucīta no Zemes virsas», sacīja Karadžičs.

Prokurori uzstāj, ka Karadžičs «ļaunprātīgi izmantojis milzīgu varu, lai izlietu nevainīgu cilvēku asinis», un mudināja Hāgas tribunālu piespriest «iespējami bargāko sodu - mūža ieslodzījumu».

Prezidējošais tiesnesis Teodors Merons noslēdza sēdi, sakot, ka viņš un četri citi tiesneši paziņos par savu lēmumu «pienācīgā laikā».

Advokāti, kas pārstāv Karadžiču, pirmdien lūdza starptautisko tribunālu apelācijas kolēģiju atcelt spriedumu, ar kuru viņu klientam piespriests 40 gadu cietumsods, atzīstot viņu par vainīgu genocīdā, un pieprasīja lietas atkārtotu izskatīšanu.

Kā ziņots, ANO Starptautiskais Kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) pirms diviem gadiem atzina Karadžiču par vainīgu genocīdā Srebrenicā un vēl deviņās epizodēs, tostarp 44 mēnešus ilgušajā Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumā, kurā gāja bojā 10 000 cilvēku.

Tajā pašā laikā viņš tika attaisnots apsūdzībās par genocīda noziegumiem septiņās citās Bosnijas pilsētās un ciemos, kas pastrādāti 1992.-1995.gada kara laikā.

Karadžiča advokāti norādīja, ka tribunāls esot zaudējis kontroli pār sākotnējo septiņus gadus ilgušo procesu un tādējādi esot pārkāptas viņu klienta tiesības uz taisnīgu tiesu.

Karadžičs pirmdien dedzīgi noraidīja «mītus», kā viņš tos nosauca, ka 1992.-1995.gada kara laikā būtu notikusi pastāvīga Bosnijas musulmaņu un horvātu izraidīšana.

Karadžičs prasībā paziņojis par 50 pamatojumiem apelācijas iesniegšanai un norādīja Starptautiskajam Krimināltribunālu mehānismam (MICT), kas ir pārņēmis ICTY pilnvaras, ka viņam nav nodrošināta taisnīga tiesa.

Karadžiča advokāts Pīters Robinsons tiesai pirmdien sacīja: «Mēs šodien šeit aicinām jūs atcelt Radovana Karadžiča spriedumu un likt sākt jaunu prāvu.»

Robinsons pauda nopēlumu Karadžiča sākotnējai «nemākulīgajai megaprāvai», vienlaikus norādot, ka viņa klients ir noskaņots optimistiski par iespēju panākt taisnīgumu.