Francijas ciemats ar 82 iedzīvotājiem nevēlas kļūt par kodolatkritumu izgāztuvi

Francijas kodolatkritumu aģentūra ANDRA 20 gadu garumā novērojusi mālainās zemes stabilitāti un nākamgad plāno formāli pieprasīt 25 miljardus eiro jaunas kodolatkritumu glabātuves izveidei. Tajā plānots glabāt atkritumus no valsts īpašumā esošajiem reaktoriem.

Francijas kodoldrošības regulators ASN apstiprinājis, ka visdrošākā šo atkritumu uzglabāšanas metode ir to izvietošana dziļi pazemē.

ANDRA, kas savus pētījumus balsta uz 500 metrus zem zemes iekārtotā laboratorijā iegūtajiem datiem, vēlas jaunās kodolatkritumu izgāztuves būvniecību sākt 2022.gadā. Pabeigt to varētu 2030.gadā.

Izgāztuve aptvertu 600 hektāru lielu teritoriju. Pazemes koridoru kopējais garums būs 250 kilometri, un atkritumi tajos tiks uzglabāti lielos, nerūsējošos cilindros.

Pašlaik kodoldegvielas atlikumi mēnešiem vai pat gadiem tiek uzglabāti baseinos pie reaktoriem, bet pēc tam tos savāc un nogādā valsts uzņēmuma «Orano» pārstrādes objektā Lagā, Francijas rietumos. Taču vietas nav daudz un Lagā nav paredzēts atkritumus uzglabāt ilgtermiņā, tāpēc tiek plānota jaunas izgāztuves būvniecība Bīrē.

No Bīrē plānotās glabātuves zinātnieki pēc simt gadiem varēs izņemt atkritumus, ja tajā laikā būs izdomāts labāks kodolatkritumu uzglabāšanas veids. Ja ne - pazemes tuneļus aizlies ar betonu.

Netālu no Bīres galvenā laukuma ierīkota «Pretošanās māja», kur šobrīd dzīvo pret kodolatkritumu izgāztuves celšanu noskaņotie aktīvisti. Februārī pašvaldība izdzina protestētājus no mājas, taču kustībai tas punktu nepielika.

Aktīvisti uzskata, ka atkritumu uzglabāšana dziļi zem zemes nespēj pilnībā nodrošināt, ka tie neieplūdīs gruntsūdeņos. Viņi vēlas, lai atkritumi tiktu uzglabāti tikai dažu metru dziļumā, lai tos varētu labāk uzraudzīt.

Citviet pasaulē dziļās glabātuves jau pastāv. ASV glabātuve WIPP Ņūmeksikā tika slēgta 2014.gadā pēc plutonija noplūdes. Radiācija sasniedza zemes virspusi.