«Man radās priekšstats, ka valdība ir uztaisījusi un izbazūnējusi šo pasākumu kā ļoti skaistu un izdevušos, un vajadzīgu, bet tas nav īsti patiesi. Patreizējā valdība un iepriekšējās to dara piespiedu kārtā, jo no Rietumeiropas ir spiediens, ka mums ir šmuce ar sociālo stāvokli, cilvēku nevienlīdzību. Negribas jau par valdību sūdzēties, bet kaut kāds trulums, kaut kas necilvēcīgs tajā visā iekšā,» neslēpj mākslinieks Ivars Poikāns, kura vienīgie ienākumi ir pasūtījuma darbi un 76 eiro mēnesī liela pensija. Viņš pretēji cerētajam saņēmis tikai 71 eiro lielu pabalstu komunālo maksājumu segšanai. Māksliniekam palicis rūgtums. Jaunā sistēma radīta funkcionāli ierēdnieciska, bez spējas izprast mākslinieku dzīvi, uzskata Poikāns.
Kopumā šobrīd atbalstu saņēmušas 15 personas. 12 cilvēkiem piešķirta dīkstāves stipendija, trim - komunālo maksājumu pabalsts. Lai gan palīdzību var lūgt radošās personas, kas pārstāv arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomu, to šobrīd saņēmuši pārsvarā tikai vizuālās mākslas pārstāvji, viens mūziķis un rakstnieks. Iesniegumu skaits gan bijis krietni lielāks, bet vairums no tiem noraidīti. «Divu mēnešu laikā esam snieguši pietiekami daudz konsultācijas - 75, no kurām lielākā daļa neklasificējās tā dēļ, ka šie ienākumi pārsniedz [noteikto 215 eiro slieksni]. Ir 230, 240 eiro pensijas. Ir pat bijuši gadījumi, kad cilvēks saņem minimālo algu 430 eiro, taču viņa apgādībā ir pieci bērni un sieva. Vēl bija skumjš gadījums - rakstniece, kura ir invalīde un saņem tikai invaliditātes pensiju, kas ir nedaudz virs šiem 215 eiro. Arī viņas apgādībā nepilngadīga meita, un arī viņa neklasificējās, jo ienākumi ir lielāki,» stāsta Latvijas Radošo savienību valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe.