Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Saeimas komisijām nodod priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeima šodien nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā nodošanu skatīšanai komisijās, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākas no sešu gadu vecuma.

Politiķe Inguna Sudraba (NSL) aicināja šo ieceri nenodot vērtēšanai komisijās. Viņa debatēs teica, ka neatbalsta to, ka bērniem tiek atņemta bērnība par labu tam, lai viņi ātrāk nonāktu darba tirgū. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V) uzsvēra, ka komisijā būs plašas diskusijas par piedāvāto reformu, tiks vērtēta arī iedzīvotāju iniciatīva saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma.

Grozījumus Vispārējās izglītības likumā atbalstīja 46 deputāti, pret bija 34, bet Edvards Smiltēns atturējās. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 48 parlamentārieši, bet 34 balsoja pret.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Likumprojektos par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kā arī Izglītības likumā noteikti kritēriji, kādos gadījumos bērnam skolas gaitas būtu jāsāk sešos gados.

Pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana (0.klase) pamatizglītības ieguvei - gadā kad bērnam paliek pieci gadi. Pamatizglītības apguvi 1.klasē bērns sāks tā kalendārā gada 1.septembrī, kad viņam paliek seši gadi. Bērna, kura vecums mainās pēc 1.septembra (1.septembris līdz 31.decembris), vecāki varētu izvēlēties bērna pamatizglītības sākšanu atlikt līdz nākamā gada 1.septembrim. Tāpat pamatotos gadījumos (ģimenes ārsta, psihologa atzinums) sagatavošanas programmā (0.klasē) var mācīties vēl vienu gadu, t.i., no sešiem līdz septiņiem gadiem un mācības pamatizglītības 1.klasē sākt tā kalendārā gada 1.septembrī, kad bērnam paliek septiņi gadi.

Līdz ar to pirmsskolas izglītības programmas daļa, kas ir obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei, tiktu saīsināta par vienu gadu (patlaban - divi gadi). Pamatizglītības programma tāpat kā līdz šim tiktu īstenota deviņus gadus.

Jaunā satura īstenošanas pieejā būtiska ir mācību darba organizācijas formu daudzveidība. Sākumskolā, un jo īpaši 1.-3.klasēs, blakus mācību stundai kā vienai no mācību darba organizācijas formām lielāks īpatsvars ir citām formām - rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā un mācību ekskursija, ko reglamentē izglītības iestādes vadītājs. Ir paredzēts noteikt, ka mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes.

Mācību vide skolēniem būs droša, atbalstoša un attīstoša, maināma un pielāgojama bērna mācīšanās vajadzībām, tiktu nodrošināta atpūta gan telpās, gan ārā un ēdināšana.

Turpinot patlaban iesākto praksi, pēc mācību nodarbībām 1.klases skolēniem tiks nodrošināta iespēja organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus mācību stundām. Līdz ar to izglītojamiem tiks nodrošināta droša vide, pavadot laiku pagarinātajā dienas grupā, kas iekļauj izglītojamo atpūtu svaigā gaisā, individuālu palīdzību, rotaļas, spēles u.c. nodarbības. Tāpat pēc obligātajām mācību nodarbībām izglītojamais varēs apmeklēt interešu izglītības pulciņus, fakultatīvu nodarbības.

Bērni, kuri 2017./2018.mācību gadā sākuši divu gadu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, to turpinās arī 2018./2019.mācību gadā. Viņiem otrajam obligātās sagatavošanas otrajam gadam tiks piedāvāta pārejas programma, lai, turpinot mācības skolā, līdz ceturtajai klasei izlīdzinātu atšķirības starp abām 2019./2020.mācību gada 1.klasēm.

2018.gada 1.septembrī pirmskolas izglītības pakāpē (1,5-5 gadi) tiks sākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020.mācību gadu būtu gatavi sākt mācības 1.klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu.

Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir sākuši 2017./2018.mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. VISC veido metodiskos ieteikumi caurviju prasmju pilnveidošanai.

2019.gada 1.septembrī gan piecgadīgie un sešgadīgie, gan sešgadīgie un septiņgadīgie gadīgie bērni, kas 2018.gada 1.septembrī sāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1.klasē pēc jaunā mācību satura.

Visās klasēs un izglītības pakāpēs jaunais mācību saturs tiks ieviests 2021./2022.mācību gadā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu