Binnija Ārberga: katra šķiršanās no pretējā dzimuma man ir bijusi nāve

Jautāta par to, kādi bijuši šie divi gadi, Binnija atzīst, ka sākums nav bijis viegls, bet vienalga jūtas izredzēta, ka Lū ieradies tieši pie viņas. Laikā, kad pēc dzemdībām bija jāuzturas Bērnu slimnīcā, viņa izdzīvojusi visdažādāko sajūtu gammu - no pilnīgas laimes izjūtas līdz ārprātīgai bezcerībai. Tas tamdēļ, ka šajā laikā pilnībā mainījās viņas dzīve, attiecības ar Lū tēti lēnā garā izkūpēja kā dūmi. Uz to atskatoties, tagad Binnija var teikt, ka tie bijuši baltie dūmi, jo viss, kas ir noticis, ir noticis tikai uz labu, ļāvis sakārtoties un atkal sākt jaunu dzīvi - jau vismaz trešo reizi. Neatsverams atbalsts šajā laikā bijis viņas ārsts, kurš palīdzējis gan ar medicīniskiem, gan cilvēciskiem padomiem.

Par attiecībām ar dēlu Binnija stāsta: «Kad ar Lū jau bijām mājās, sākām viens otru iepazīt. Ļoti aizkustinošs brīdis bija, kad viņš apzināti mani sāka saukt par mammu. Tagad, redzot kaut ko skaistu - ziedus, gleznas vai jebko citu, kas viņu sajūsmina, Lū saka - mamma.

Tātad viņam šķiet, ka es esmu kaut kas ļoti labs. Tas ir tik brīnišķīgi!»

Atceroties laiku pirms Lū, Binnija atzīst, ka cilvēki bieži vien nejūt robežas – jautā, kad precēsies, kad būs bērni… Un, šķiet, tikai noteiktā viņas vecumā pārstāja uzdot šādus jautājumus. Un Lū ieradies brīdī, kad viņa vismazāk gaidījusi.

Interesanti, ka jau tagad viņa dēlā redz līdzības ar sevi – abi ir izteikti kārtības mīļotāji. Luiss gan brīžam arī parāda raksturu vai pareizāk – greizsirdību uz atsevišķiem vīriešiem: «Tiklīdz ir manāmas kādas simpātijas, Lū tūlīt ir pa vidu un ķeras man ap kaklu, tad viņam vajag visu uzmanību.» Bet par konkrētiem vīriešiem šobrīd gan nav runa, jo Binnija pagaidām nejūtas gatava ielaist kādu savā un Lū pasaulē. Tas gan nenozīmē, ka tiek aizmirsts par sevi - «lai gan esmu māte, tomēr vispirms esmu sieviete».

Stāstot par vīriešiem, kādi viņas dzīvē bijuši un kādus gaida, Binnija saka:

«Man vienmēr patikuši vīrišķīgi vīrieši, ar zināmu harismu, pagariem matiem, nedaudz paburzīti un ar gudrību acīs.

Svarīgi, lai ir interesanti.»

Viņa arī atzīst to, ka ne vienmēr ir gājusi pareizos ceļus, jo attiecībās kļuvis garlaicīgi.

Par Matīsu – Luisa tēvu - Binnija saka, ka viņus apžilbināja prožektoru spilgtā gaisma (viņi iepazinās televīzijā, kad Binnija vadīja raidījumu). Un, kad tie izdzisuši, palēnām izplēnēja arī viņu attiecības. Tomēr Matīss viņai ir dāvājis dārgāko – dēlu un tāpēc vienmēr būs viņas dvēseles tuvumā.

Jautāta par sāpīgākajiem dzīves zaudējumiem, Binnija atzīst, ka viens no smagākajiem brīžiem, kas nav pārdzīvots vēl līdz šim, ir vectēva aiziešana pirms 15 gadiem. Viņa min arī vīriešus, ar kuriem bijušas attiecības:

«Arī katra šķiršanās no pretējā dzimuma mīlestības savā ziņā man ir bijusi nāve.

Tajā brīdī kaut kas pārtrūkst, un sākas jauna dzīve.»

Runājot par darbu, sieviete atzīst, ka viens bez otra nevar – salonam ir viņas elpa un tas bez Binnijas nevar dzīvot. Savukārt raidījumā «LNT brokastis» gan vairs neplānojot atgriezties. Tomēr nekur tālu no televīzijas viņa nav tikusi – šobrīd aktīvi darbojas seriāla «Saldais pārītis» tapšanā, veidojot aktieru vizuālo tēlu.

Pilnu interviju lasi jaunākajā žurnālā «Ieva».