Eksperte: Latvijai satiksmes attīstībā jāsadarbojas ar citām Eiropas valstīm

Viņa piebilda, ka atsevišķi Eiropas valstis netiks galā ar nākotnes izaicinājumiem satiksmes jomā. Tāpēc satiksmes infrastruktūra ir jāsavieno Eiropas līmenī. Tāpat Latvijai satiksmes attīstības pasākumos būtu vēlams neizmantot vecos, iesīkstējušos modeļus, bet satiksmes infrastruktūras attīstība jāskata kontekstā ar urbāno un lauku vidi, tautsaimniecības attīstību un citiem aspektiem.

Futuroloģe sacīja, ka mūsdienu cilvēks dzīvo rūpnieciskās ekonomikas pasaulē, kam raksturīgas fiziskās preces, bet jaunas tehnoloģijas nākotnē būtiski mainīs iedzīvotāju dzīvi. Nākotnes dzīvi ietekmēs bioloģiskās, informācijas, nano un kognitīvās tehnoloģijas, un nākotnē būs jāmāk pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Satiksmes jomu visvairāk ietekmēs informācijas tehnoloģijas. Nākotnes cilvēks dzīvos digitālajā ekonomikā, kurai raksturīgi digitālie produkti ar spēju radīt lielu pievienoto vērtību. Digitālie produkti nākotnē kļūst labāki, piemēram, digitālas problēmas tajos būs iespējams remontēt attālināti.

Vienlaikus digitālie produkti un digitālā ekonomika izmainīs darbaspēka ainu - darba vietu skaits samazināsies, jo daudzus darbus varēs veikt roboti. Pārmaiņas gaidāmas arī satiksmes nozarē, jo būs iespējams personalizēt ceļu posmus, pārbaudīt, kur ir sastrēgumi, kur nē. Nākotnē visu varēs darīt mājās no datora, tāpēc, iespējams, daudz mazāk cilvēku izies no mājas, lai kaut kur dotos. Tajā pašā laikā attīstīsies bezpilota transportalīdzekļi, hibrīdauto un elektriskie auto, kā arī būs jauns izaicinājums - automašīnas bez vadītājiem. Ļoti daudz profesionālu autovadītāju paliks bez darba, nebūs vajadzīgas arī autostāvvietas, jo daudz ko no šobrīd ikdienas dzīvē nepieciešamā varēs paveikt ar datoru. Rūpnieciskās teritorijas, kur ir autostāvvietas, lai piekļūtu ceļiem, dzelzceļiem un dzīvojamajiem blokiem, vairs nebūs vajadzīgas. Taču būs nepieciešamas vietas, lidlauki, kur nosēsties droniem, kā arī piekļuve ceļiem, kur braukt bezpilota automobiļiem.

Futoroloģe atzina, ka pagaidām mākslīgajam intelektam bez cilvēku palīdzības ir pārāk grūti piedalīties ceļu satiksmē, taču nākotnē tas arvien vairāk pilnveidosies. Izstrādājot autonomus dzelzceļus un ceļus, pa kuriem braukt bezpilota transportlīdzekļiem, būs iespējams ietaupīt elektrību, bet negatīvs blakusefekts ir zaudētās darba vietas.

Viņa prognozēja, ka nākotnē arvien vairāk izmantos dronus, piegādājot preces tieši mājās. Tāpēc katras valsts likumdevēju kompetencē būs jautājums, vai ļaut pārvadāt cilvēkus ārpus esošajiem pārvadāšanas ceļiem. Politikas veidotājiem ir arī jāizšķiras, cik daudz produktus sākt digitalizēt.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā ceļinieku konference Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi.

Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.