Latvijas bankas digitālo tehnoloģiju attīstībai nepievērš pietiekamu uzmanību, pavēstīja auditorkompānijas «Deloitte» pārstāvji, atsaucoties uz tās veikto pētījumu, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi («FinTech») no 38 valstīm.
«Deloitte»: Latvijas bankas atrodas digitālo tehnoloģiju attīstības pirmsākumos
«Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, piemēram, Īrijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Islandē, Lībijā un Kuveitā, bankās joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai. Pēc «Deloitte» pētījuma rezultātiem, Latvijas bankas atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un kompetenču attīstības pirmsākumos. Šie rezultāti ir skaidrojami ar ļoti ierobežotu klientiem pieejamo iespēju klāstu internetbankās un mobilajās lietotnēs, salīdzinot ar bankām, kas ir līderi tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā, piemēram, Krievijā, Polijā un Šveicē,» pauda «Deloitte» pārstāvji.
Tāpat auditorkompānijas pārstāvji atzīmēja, ka atbilstoši aptaujas datiem Latvijā banku klienti, izvēloties starp mobilās lietotnes un internetbankas izmantošanu, priekšroku dod internetbankām jo mobilās lietotnes piedāvā tikai pamatfunkcionalitāti un vairumā gadījumu novirza klientu uz internetbanku, kas ne vienmēr ir lietojama mobilajās ierīcēs.
Vienlaikus kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā finanšu nozares ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā - to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Būtisku lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas, piemēram, Eiropas Savienības pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.
«Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kuras, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu, piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus, otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX),» sacīja «Deloitte Latvia» biznesa konsultāciju menedžeris Antons Ponomarjovs.
Pēc «Deloitte» novērojumiem, pastāv divi pamatfaktori, kas pozitīvi ietekmē banku digitālo kompetenču attīstību. Pirmkārt, klientu paradumi un vēlmes - klientiem sagaidot plašu digitālo iespēju klāstu un multikanālu funkcionalitāti no savām bankām, tas kļūst par faktoru, kas spiež bankas ieviest papildu funkcionalitāti, lai nezaudētu klientus. Otrkārt, citi tirgū konkurējoši uzņēmumi - citām bankām ieviešot un piedāvājot klientiem dažādas digitālās iespējas, kā arī izmantojot to kā galveno faktoru, kas atšķir tās no citām bankām, rodas papildu spiediens uz konkurējošām bankām.
«Šie faktori bieži vien ir saistīti, bet ne vienmēr. Atsevišķās valstīs spiediens, ko rada konkurējošās bankas, ir veicinājis straujāku klientiem piedāvāto digitālo iespēju klāsta attīstību, nekā to ir gaidījuši banku klienti. Šīs bankas veic ieguldījumus nākotnes konkurētspējā, pamatojoties uz ticību, ka klientu paradumi un vēlmes panāks klientiem piedāvāto digitālo iespēju klāsta attīstības līmeni,» teica Ponomarjovs.
Kompānijā norādīja, ka gan tirgū jau esošajām bankām, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, gatavojoties nākotnei, būs jāatbild uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, kādu lomu šie uzņēmumi vēlētos ieņemt ārpus to jau ierastā biznesa modeļa un pamata biznesa aktivitātēm, piemēram, bankas platforma, bankas un/vai citu pakalpojumu sniedzējs. Otrkārt, kādu lomu šie uzņēmumi vēlētos ieņemt tirgū pēc tam, kad stāsies spēkā jaunā Maksājumu pakalpojumu direktīva un banku nozare kļūs atvērtāka.
Pētījumā izvērtēts klientiem piedāvāto iespēju klāsts. Komanda, kurā bija 136 kontrolpircēji («mystery shoppers»), atvēra kontus visās pētījumā iesaistītajās bankās un izvērtēja katras bankas piedāvātās iespējas internetbankā un mobilajā lietotnē. Tāpat aptaujāti vairāk nekā 8000 klientu, lai izprastu viņu paradumus un vēlmes katrā no tirgiem, kā arī lai salīdzinātu tās ar banku klientiem piedāvāto iespēju klāstu konkrētajā tirgū.