Lietuvas valdība «Snoras» darbību apturēja 2011.gada novembrī, bažījoties par šīs bankas stāvokli. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta.
Arī «Latvijas Krājbankā» drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.
Baranausku un Antonovu Lietuva grib saukt pie atbildības par «Snoras» īpašumu piesavināšanos lielā apmērā, bet viņi no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm slēpjas Krievijā.
Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc «Snoras» darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības orderi, bet Lielbritānijas tiesa nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad 2015.gadā Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja «Snoras» valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju. Savukārt «Snoras» pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās «Latvijas Krājbankas» akciju.
2017.gada augustā izdevums «Vedomosti» ziņoja, ka Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku «Russkij investicionnij aļjans» («RIA-bank»), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, savukārt Antonova uzticības personas plānojot iegādāties Krievijas banku «Russkij meždunarodnij bank» (RMB).
Abu šo banku pārstāvji noliedza saistību ar Antonovu. Divas nedēļas pēc šī «Vedomosti» raksta Krievijas centrālā banka atsauca «RIA-bank» licenci, bet vēl pēc divām nedēļām – arī RMB licenci.