Ar katru gadu lobēšanā ieguldītā naudas summa palielinās. 2017.gadā «Facebook» lobēšanai tērēja 11,5 miljonus ASV dolāru. Salīdzinot ar 2016.gadu, tēriņi palielinājušies par 32%, bet salīdzinājumā ar 2009.gadu - par 5000%, liecina bezpeļņas organizācijas «Center for Responsive Politics» dati. «Facebook» gan joprojām atpaliek no «Amazon», kas pērn lobēšanai iztērēja 13 miljonus dolāru, un «Alphabet», kas iztērēja 18 miljonus dolāru.
Tehnoloģiju kompāniju trijnieka darbinieki un politisko aktivitāšu komitejas arī palielinājušas ziedojumu apjomu politiķu kampaņām. Pēdējā vēlēšanu ciklā, kas noslēdzās 2016.gadā, «Facebook» politiskajām kampaņām ziedoja vairāk nekā 4,6 miljonus dolāru. Gatavojoties 2018.gada ASV Kongresa starpvēlēšanām, līdz martam tika iztērēti 800 000 dolāri. To vidū ir dāsni ziedojumi vairākiem politiķiem Senāta komitejā, kas Zakerbergu izjautāja.
Līdz šim tehnoloģiju kompānijas stratēģija bijusi ļoti veiksmīga. Pēdējais likumprojekts par patērētāju datu aizsardzību ASV Kongresā tika pieņemts 2009.gadā - tieši tajā gadā Silīcija ielejas milži sāka ieguldīt lielas summas lobēšanā. Pirms tam kopš 1968.gada Kongress vidēji reizi divos gados apstiprināja jaunu likumprojektu par patērētāju datu aizsardzību.
Ir grūti iegūt Kongresa atbalstu likumprojektam, kas varētu negatīvi ietekmēt veselu industriju, kurā nodarbināti tūkstošiem cilvēku un kura darbojas ar desmitiem miljardu dolāru lielu peļņu. It īpaši, kad nozīmīga daļa no šīs peļņas tiek izmantota, lai nepieļautu jaunu datu regulu ieviešanu.
«Ja domājat, ka ir grūti pieņemt likumu, kas regulē lobija mīļāko klientu, pamēģiniet pieņemt tādu, kas regulē visus viņa mīļākos klientus,» norāda Bedoja.