Izvēloties televīzijas kanālus, pamata kritērijs ir saturs, atgādināja Rumpēters.
«Kantar TNS» pētījumā secināts, ka krievvalodīgo auditoriju var uzrunāt ar saturu, atbilstoši valodas prasmēm un mentalitātei, ar saliedētības vēstnešiem, saliedētību veicinošiem svētkiem, kas nav ierakstīti tikai valsts kalendārā, un iesaistot informēšanā reģionālos medijus.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošās pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā «Krievvalodīgā auditorija nacionālās drošības kontekstā» noskaidrots, ka patlaban galvenais mērķis krievvalodīgās auditorijas sasniegšanai ar mediju palīdzību ir virzīt visaptverošo pieeju, kurā iesaistās valdība un sabiedrība.
Bērziņas pētījumā uz jautājumu, vai krievvalodīgie iedzīvotāji Latvijā ir diskriminēti, latviešu auditorija 74% gadījumu norādīja, ka pilnībā nepiekrīt, turpretī krievvalodīgo auditorijā puse pauda viedokli, ka ir diskriminēti, bet otra - nepiekrita šādam apgalvojumam. Bērziņa skaidroja, ka Latvijā nav viendabīga viedokļu grupa, un to ietekmē dažādās vecuma kategorijas un izvēlētā informācijas telpa.
Balstoties uz pētījumu un iepriekš apkopotajiem pētījumiem, viņa secināja, ka Latvijā ir polarizēta sabiedrība, kas rada ilgtermiņa problēmas Latvijas attīstībās un risku nacionālajā drošībai. Kā arī krievvalodīgā auditorija ir «citādāk domājoša», taču saglabā lojalitāti Latvijai. Neraugoties uz atšķirībām pasaules notikumu interpretācijai, pastāv iespējas atrast vienojošu saistību ar Latvijas attīstību. Bērziņa piebilda, ka, izstrādājot un komunicējot politiskos risinājumus, jāņem vērā krievvalodīgā auditorija un tās īpašais skatījums.
Diskusijas «Runāt. Uzrunāt. Saprast.» mērķis bija diskutēt ar pētniekiem, ekspertiem, krievvalodīgā satura veidotājiem par krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu Latvijas mediju telpā. Kā norāda NEPLP, būtiski jautājumi ir, kā esošie komunikācijas kanāli sasniedz krieviski runājošo auditoriju un vai tie spēj konkurēt ar citu valstu piedāvāto informāciju krievu valodā.