Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška medijiem sniedzis informāciju, ka savulaik nojaukto Mažeiķu–Reņges dzelzceļa posmu paredzēts atjaunot līdz 2019. gada beigām, kā tas noteikts ar Eiropas Komisiju saskaņotajā plānā. Jau esot izsludināts remontdarbu konkurss. Lai gan tika lēsts, ka 19 kilometru garā posma atjaunošana varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus eiro, pēc jaunajiem aprēķiniem, racionalizējot iepirkumus un darbus, tiek plānots to izdarīt uz pusi lētāk - par 10 miljoniem eiro.

Vienlaikus Lietuvas medijos turpinās diskusijas par Klaipēdas ostas paplašināšanos. Daļa ekspertu piedāvā «nolaisties uz zemes» un projektu sākt īstenot tikai tad, kad kravu apjoms ostā sasniegs 110 - 115 miljonus tonnu gadā. Pašlaik līdzīgs kravu apjoms ir visai ostu ķēdei no Kaļiņingradas līdz Tallinai, un Klaipēdas daļa ir aptuveni 40 procentu no visām pārkrautajām kravām. Eksperti arī neredz, kur ir solītie Ķīnas partneri un kravas, kas kopš 2015. gadā notikušās memoranda parakstīšanas ar «China Merchants Group» esot pazuduši no Lietuvas redzesloka, kamēr kaimiņvalstis Baltkrievija, Polija, Latvija un Somija lepojas ar kravas vilcieniem no Ķīnas.

Jaunais Lietuvas lidostu administrācijas vadītājs Mariuss Gelžinis informēja, ka pilnībā jaunas lidostas izbūve varētu izmaksāt aptuveni vienu miljardu eiro, bet projekta īstenošana ilgtu aptuveni gadu. Viņš uzskata, ka, arvien pieaugot pasažieru skaitam, valstij neizbēgami būs jārisina vai nu veco lidostu paplašināšanas vai jaunas lidostas attīstīšanas projekts. Rīgas lidostu būtu iespējams izkonkurēt, tikai spējot nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu, bet tam ir nepieciešams bāzes pārvadātājs.

Jauni projekti Latvijā un Baltijā

www.rzd-partner.ru, atsaucoties uz portālu «Delfi», raksta par plāniem Kundziņsalā jau šogad uzsākt daudzfunkcionāla kravu apstrādes, noliktavu un loģistikas centra būvniecību, kurā tiks koncentrēta Indijas preču kravu konsolidācija un izplatīšana Ziemeļeiropas, kā arī NVS valstīs. Pirmajā celtniecības posmā Latvijas un Indijas kopuzņēmums «Bhandar» uzbūvēs aptuveni sešus tūkstošus kvadrātmetru lielu noliktavu kompleksu. Investori uzskata, ka Rīgas ostas priekšrocības ir brīvas teritorijas un atrašanās Baltijas valstu centrā tuvu Skandināvijas valstīm un Maskavai.

Tāpat vietnē atzīmēta pārkraušanas apjomu palielināšanās par 30 procentiem Liepājas ostā šā gada pirmajos divos mēnešos. Tradicionāli lielākā daļa bijusi beramkravas, īpaši graudi, kas esot pagājušā gada labās ražas rezultāts. Palielinājies arī ģenerālkravu un lejamkravu apjoms.

rzd-partner.ru arī ziņo, ka Baltijas valstu dzelzceļi izstrādā pirmo kopīgo konteineru vilciena maršrutu «Amber Train», kas brauks maršrutā Šestokai – Rīga – Tallina. Par to Rīgā vienojušies visu Baltijas valstu dzelzceļu uzņēmumu pārstāvji. Tuvākajā laikā darba grupa izstrādās tarifu priekšlikumu un konteineru pārvadāšanas grafiku.

Baltkrievija nemaz tik ļoti neturoties pie Krievijas tirgus

Aģentūra BELTA informē par negaidītu paziņojumu, ar kuru nācis klajā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Proti, viņš teicis, ka Baltkrievijai nav vērts turēties pie Krievijas tirgus, ja baltkrievi no tā tiek spiesti ārā. Viņš nekad neesot izvirzījis uzdevumu aiziet no Krievijas tirgus, taču neviena peļņa neesot neatkarības vērta.

Tikmēr Krievijas mediji raksta par jauniem pārtikas uzraudzības inspekcijas «Rosseļhoznadzor» atklājumiem. www.tks.ru ziņo, ka atrastas antibiotikas sausajā pienā, kuru kompānija «Danone» iepirkusi Baltkrievijā. Tāpat «Rosseļhoznadzor» atklājis krāpniecisku shēmu Baltkrievijas piena ražošanā.Inspekcija piecos Baltkrievijas piena ražošanas uzņēmumos noskaidrojusi, ka to rīcībā nemaz neesot iekārtu sausā piena un sviesta ražošanai, lai gan tieši šāda produkcija no uzņēmumiem saskaņā ar dokumentāciju ievesta Krievijā.

Neatkarīgi no ekonomiskajiem faktoriem Krievija turpinās pārorientēt kravas uz savām ostām

lenta.ru analizē, kā Krievijas ostām veicies ar kravu piesaisti no Ukrainas un Baltijas valstīm un kāpēc panākumi nav tādi, kā cerēts.

Pagājušā gada rezultāti liecina, ka Krievijas preču plūsma uz Ukrainas ostām nevis samazinājusies, bet gan paradoksālā kārtā divkārt palielinājusies. Palielinājums galvenokārt skar ogles (pieaugums 3,3 reizes) un rūdu, kuras iekraušana palielinājusies par 16,5 procentiem. Savukārt Krievijas preču apgrozījumā caur Baltijas valstu ostām vērojams kritums par 14 procentiem.Krievijas dzelzceļā uzskata, ka Maskavas mērķtiecīgas politikas rezultātā Krievijas kravu plūsma caur Baltijas valstu ostām arī šogad turpinās samazināties, bet palielinājums Ukrainas ostās esot īslaicīga parādība – Tamaņas ostā darbu sākšot ogļu un rūdas termināļi, un tad visas kravas aiziešot turp.

Notiekošā pārorientācija galvenokārt skaidrojama ar milzīgajām Krievijas investīcijām infrastruktūras attīstībā (Krievijas jūras ostās vien 2016. gadā investēti 90 miljardi rubļu), tomēr tik un tā ievērojama preču plūsma turpina iet caur Ukrainas un Baltijas valstu ostām.Jaunie projekti esot ļoti sarežģīti, nepieciešama saskaņošana, un traucējot arī dažādi birokrātiski šķēršļi. Piemēram, neesot skaidrības par jau pieminētās Tamaņas ostas attīstību, kam būtu jāatņem tranzīts ukraiņiem. Projekts «uz papīra» attīstoties jau desmit gadu, taču 2013. gadā sācis buksēt sakarā ar strīdiem par zemi. Pa to laiku, piemēram, 40 miljardi rubļu novirzīti Krimas tilta infrastruktūras attīstībai, bet Ekonomikas ministrijas ierēdņi šauboties par Tamaņas ostas sauskravu rajona izveidošanas nepieciešamību.

Neraugoties uz projektu bumu, ostās saglabājoties jaudu deficīts. Tirdzniecības jūras ostu asociācijas direktoru padomes loceklis Dmitrijs Morozovs gan uzskata, ka deficītam ir integrāls raksturs – tas saistīts ar lokālu dzelzceļu caurlaides spēju trūkumu vai ostu iespējām apkalpot lieltonnāžas kuģus.

Turklāt šā gada pirmajos mēnešos kravu apstrāde Baltijas jūras Krievijas ostās pat samazinājusies. Janvārī un februāri samazinājums bija par 3,7 procentiem, raksta rzd-partner.ru. Īpaši liels kritums bijis lejamkravu apstrādē – par 13 procentiem.

Vācijas dzelzceļš plāno palielināt izdevumus dzelzceļu tīkla modernizācijai

TASS ziņo, ka Vācijas «Deutsche Bahn» 2018. gadā plāno līdz 9,8 miljardiem eiro palielināt izdevumus dzelzceļa tīkla uzturēšanai un modernizācijai. Uzņēmumā uzskata, ka pēdējos trīs gados sasniegts būtisks progress modernizācijas programmas īstenošanā. Rekonstruēti pieci tūkstoši kilometru sliežu ceļu, vairāk nekā puse pārmiju aprīkota ar elektroniskajiem sensoriem. Izremontēti astoņi procenti staciju. Šogad ieplānots remontēt 1,6 tūkstošus kilometru ceļu, 1,7 tūkstošus pārmiju un gandrīz 2,5 tūkstošus signāliekārtu.

Somija sagatavojusi projektu dzelzceļa maršrutam Arktikā

TASS informē, ka Somija sagatavojusi iespējamā arktiskā dzelzceļa projektu. Ir izvēlēts maršruts Oulu – Rovaniemi – Kirkenesa (Norvēģijā). Maršruta garums būs 445-465 kilometri, un tas tiks atklāts 2030. gadā. Plānotais investīciju apjoms ir 2,9 miljardi eiro. Maršruta plānošanā tiks ņemta vērā virkne faktoru, tajā skaitā ietekme uz briežkopību, ar ko nodarbojas teritorijā dzīvojošie sāmi.

Jaunu dzelzceļu uzbūvēs arī AAE

Līdz 2021. gada beigām jaunu dzelzceļa līniju līdz Saūda Arābijai plāno uzbūvēt arī Apvienotie Arābu Emirāti, vēsta «Reuters». Tiesa, iepriekšējie reģiona valstu plāni ar dzelzceļa tīklu divtūkstoš kilometru garumā aptvert Bahreinu, Kataru, Kuveitu, Omānu, AAE un Saūda Arābiju ir iesaldēti. Iemesls – zemās naftas cenas un pagājušā gada konflikts ar Kataru. AAE valdība darbus šajā projektā pārtrauca jau 2016. gadā.