Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

«Norvik bankas» strīdā ar Latvijas valsti iecelts tiesnesis

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Lūka/LETA

«Norvik bankas» strīdā ar Latvijas valsti iecelts tiesnesis, teikts Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotajā paziņojumā.

ICSID vēsta, ka šajā lietā par tiesnesi aprīļa sākumā iecelts Peters Tomka no Slovākijas.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja pērn 28.decembrī.

Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes».

«Banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana ir notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses tika piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus. Banka un tās kontrolējošie akcionāri saglabā cerību panākt savstarpēji pieņemamu izlīguma vienošanos ar Latvijas valdību, bet uzsāka šķīrējtiesas procesu, lai aizsargātu un īstenotu savas likumiskās tiesības,» iepriekš vēstīja bankas pārstāvji, atzīmējot, ka detalizētāka informācija par strīdu ir konfidenciāla.

Vienlaikus izskanējis, ka iesniegtajā prasībā pret Latvijas valsti ir arī apgalvots, ka «augsta ranga Latvijas amatpersona» esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Pēc Grigorija Guseļņikova publiski paustā, prasībā minētā amatpersona ir korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Guseļņikovs pagājušā gada decembrī vērsies arī Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. Policija minētajā lietu sākusi kriminālprocesu.

Rimšēvičs februārī tika aizturēts un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvots citā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā, kurā viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs arī Māris Martinsons. Šī lieta neoficiāli tiek saistīta ar «Trasta komercbanku».

Rimšēvičs žurnālistiem norādīja, ka Guseļņikova darbība Latvijā ir labi izplānota afēra. «Cilvēki, kuri ir pieredzējuši šādas tiesvedības, saka, ka šī ir labi izplānota afēra jau kopš 2013.gada,» preses konferencē iepriekš teica Rimšēvičs, tostarp piebilstot, ka Guseļņikovs nav «Norvik bankas» patiesais īpašnieks, jo naudu bankas iegādei ir aizņēmies. Viņš arī norādīja, ka iesniegtajā prasībā Latvijas Bankai tiek «pierakstītas» lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo Latvijas Banka neuzrauga banku darbību un nevar ietekmēt arī FKTK darbību, kas ir neatkarīga institūcija ar neatkarīgu padomi piecu cilvēku sastāvā. «Tad man būtu jāpārliecina katrs no šiem cilvēkiem individuāli, ko es neesmu darījis,» sacīja Rimšēvičs.

«Norvik banka» pagājušajā gadā strādājusi ar zaudējumiem 44,03 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais neauditētais finanšu pārskats. Tādējādi bankas kopējais uzkrāto zaudējumu apmērs sasniedzis 85,11 miljonus eiro.

Svarīgākais
Uz augšu