Vēstnieks: Krievijas «mediji» vēsta pārsteidzošus izdomājumus par «Rietumu draudiem»

«Ir vairākas lietas, par kurām es joprojām pēc tik ilga laika dienestā esmu pārsteigts. Skatoties Krievijas valsts finansiāli atbalstītos raidījumus televīzijā un lasot avīzes, diskusijas ir ne tikai ļoti emocionālas, bet arī atrautas no reālās dzīves, kā pasaule redz Krieviju un vēlas veidot attiecības ar Krieviju. Tēmas ir vienkārši sadomātas, piemēram, kad tad karš starp Krieviju un Rietumiem būs un, ja karš būs, kā karā uzvedīsies Turcija - būs kopā ar Krieviju vai ar NATO. Skatoties šo raidījumu, šķiet, ka kāds ienāks studijā un uzlies ūdeni iekarsušajiem cilvēkiem aiz apkakles, sakot - beidziet, tam nav saistības ar realitāti. Bet tas nenotiek. Tas tiešām mani pārsteidz,» intervijā laikrakstam «Diena» sacījis diplomāts.

Riekstiņš ar nožēlu konstatēja, ka viena daļa sabiedrības, kas piedalās šajās diskusijās, ir noticējusi bubulim, kas jau kādu laiku tiek uzburts, ka «Krievijai Rietumos ir draudi, ka Rietumi ar to vien nodarbojas, kā pazemo Krieviju, un domā, kā pazemot, izolēt un pat iznīcināt Krieviju». «Šim mērķim tiek piesaukti visi iespējamie argumenti, sākot ar diskvalifikāciju olimpiskajās spēlēs un beidzot ar ķīmisko ieroču izmantošanu Solsberi. Tā vietā, lai kritiski paraudzītos uz savu rīcību, Rietumu politika tiek klasificēta kā rusofobija,» atzīmējis vēstnieks.

Vēstnieka vērtējumā, kopumā attiecības starp Krieviju un Rietumiem, visticamāk, pārdzīvo vissarežģītāko periodu kopš Padomju Savienības sabrukuma. «Attiecības tiešām ir ļoti sarežģītas. Lai tiktu galā ar samilzušo problēmu, Krievijai vispirms jābūt gatavai paraudzīties iemeslos, kādēļ izveidojusies šāda situācija. Kopumā Rietumu politika gan deviņdesmitajos gados, gan šajā gadsimtā bija konsekventi virzīta uz to, kā Krieviju iesaistīt dialogā. (...) Rietumi atklāti demonstrēja vēlmi sadarboties. Bet 2014.gads ar Krimas aneksiju un pēc tam sekojošais konflikts Dienvidaustrumukrainā pagrieza bildi ar kājām gaisā. Pilnībā zuda uzticēšanās. Šobrīd uzticības līmenis ir ļoti, ļoti zems. Bez uzticēšanās nav iespējamas pozitīvas starpvalstu attiecības.»

Vērtējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšvēlēšanu paziņojumus par Krievijas bruņojuma uzlabošanu, Riekstiņš paudis viedokli, ka tam vairāk bijuši iekšpolitiski mērķi, lai parādītu vēlētājiem, «cik mēs esam vareni». «Stratēģiskajai stabilitātei Krievijas jauno ieroču sistēmu izstrādē nav racionāla pamatojuma, jo jau šobrīd krieviem, tāpat kā amerikāņiem, ir milzīgs apjoms kodolieroču, kas garantē to, ka konflikta gadījumā atbildes reakcija sekos,» skaidrojis diplomāts, «var šķist, ka daudzi politiskās dienaskārtības noteicēji ir nodarbināti ar tematu, kā mēs pieceļamies no ceļiem, uz kuriem nospieda deviņdesmito gadu jukas, Jeļcina periods, brīvības un liberālā valsts pārvalde. Tagad esam visu sakārtojuši, esam iztaisnojuši muguru un pasaulei ar mums ir jārēķinās. Tā ir nots, kas diezgan labi rezonē Krievijas sabiedrībā, - mēs esam vareni.»

Savukārt lūgts vērtēt, vai šādos apstākļos no Krievijas ir militāra rakstura draudi Baltijai, Riekstiņš paudis viedokli, ka tiešu militāru draudu nav. «Tas ir arī NATO skatījums, bet situācija ir diezgan labila tādā ziņā, ka joprojām redzam agresīvo retoriku, mācības tiešā robežu tuvumā un tās ir necaurredzamas.»

Taujāts, kāda būtu izeja no šī attiecību strupceļa, Riekstiņš atzinis, ka viennozīmīgas atbildes nav. «Svarīgākais ir visupirms Krievijai saprast iemeslus, apzinoties, ka Rietumi nevar vienkārši aizmirst Krimas aneksiju un izlikties, ka nekas nav noticis un ka neredz to, kas notiek Ukrainā. Demokrātiskas valdības nevar tā rīkoties. Ja tā darītu, tiktu nodotas vērtības, uz kurām balstās Rietumi kopumā. Diplomātiskajā žargonā var teikt, ka bumbiņa atrodas Krievijas laukuma pusē.»