«Rīgas namu pārvaldnieka» bijušā vadītāja Antonova māsa sodīta fiktīvo darbinieku lietā

Pirms gada prokuratūra apsūdzēja 12 bijušos pašvaldības uzņēmuma darbiniekus krāpšanā un dokumentu viltošanā, jo par faktiski neveiktiem darba pienākumiem viņi esot saņēmuši darba algu. Pērn decembrī par to ir sodīta Olga Mūrniece, kas ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa. Viņa uzņēmumā vairs nestrādā, taču joprojām amatā ir RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, kura maijā sēdīsies uz apsūdzēto sola. Par pārējām 10 personām izmeklēšana turpinās.

Pirms nepilna gada ziņu par apsūdzības celšanu 12 personām saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbināšanu un algu izkrāpšanu RNP pašvaldības uzņēmuma pārraugs, Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») komentēja šādi: «Man nav joprojām nekādas informācijas par to, ka kāds cilvēks RNP šajā nodaļā strādātu fiktīvi. Es nevaru teikt, ka visi cilvēki visos uzņēmumos, visās iestādēs, visos departamentos Rīgas pašvaldībā strādā vienādi labi, bet fiktīvu darbinieku – manuprāt, tādas informācijas nav. Man grūti komentēt procesus, kas saistīti tikai un vienīgi ar vēlēšanām.»

Iespējams, tas bija lietā iesaistīto dēļ, jo vairākiem apsūdzētajiem bija saikne ar partiju «Saskaņa». Starp tiem ir, piemēram, bijusī Rīgas domniece Svetlana Savicka, toreizējo domnieku sievas Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, Ušakova bijušā preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs.

Kategoriski iespēju par fiktīvajiem darbiniekiem uzņēmumā jau kopš Valsts kontroles revīzijas atzinuma, kurā tas pieminēts pirmo reizi, noraidīja RNP vadība. Taču nu jau oficiāli var teikt, ka fiktīva nodarbinātība RNP bija. Pagājušā gada decembrī spēkā stājās prokurores priekšraksts par sodu bijušajai RNP darbiniecei Olgai Mūrniecei. Tas nozīmē, ka Mūrniece ir atzinusi savu vainu krāpšanā. Viņa jau ir samaksājusi prokurores noteikto naudas sodu – 18 minimālās mēnešalgas jeb nepilnus 7 tūkstošus eiro. Tāpat Mūrniece ir atmaksājusi «Rīgas namu pārvaldniekam» kā algu noziedzīgi iegūtos 7,4 tūkstošus eiro.

Mūrnieces brālis ir Aleksandrs Antonovs – bijušais ierēdnis vairākās ministrijās, kurš 2014.gadā nepilnu pusgadu vadīja «Rīgas namu pārvaldnieka» valdi. Plaši skaidrot savu saistību ar lietu Antonovs nevēlējās: «Nu man par to diezgan daudz ir zināms, es biju liecinājis, bet es domāju, ka man īsti neinteresē par to paziņot televīzijai vai tamlīdzīgi. (...) Nē, tur nav nekādas saistības, jo, manuprāt, kad viņa strādāju, es vairs nestrādāju šajā uzņēmumā.» Antonovs gan atzīst, ka «tā nevar būt», ka cilvēks saņem algu, bet neviens to nepamana. Savukārt vaicāts, vai viņa aiziešana no amata nav ar to saistīta, bijušais RNP vadītājs paziņo: «Klausieties, kolēģi, es domāju, ka man īpaši neinteresē vairāk iedziļināties šajos jautājumos.»

Pēc Antonova par RNP valdes priekšsēdētāju kļuva valdes loceklis Ivo Lecis, kurš valdē darbojas vēl joprojām. Tieši viņš bija tas, kas iepriekš aktīvi apstrīdēja Valsts kontroles atklājumus par fiktīvās nodarbinātības pazīmēm uzņēmumā. Laiku intervijai ar «De facto» klātienē Lecis neatrada. Atbildi par to, kā vērtē savu atbildību par uzņēmumā ilgstoši notikušo algas izkrāpšanu, viņš sniedza rakstiski: «Vienīgais, ko iespējams papildināt šajā stāstā, ir fakts, ka darbinieks, ar kuru RNP četrus mēnešus bija darba tiesiskajās attiecībās, ir atzinis savu vainu. Tas nav pieļaujami, no jebkura uzņēmuma viedokļa raugoties. Tādēļ jāsaka paldies kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām par šāda gadījuma identificēšanu.»

Tikmēr Ušakovs joprojām nesaredz problēmas Leča kā RNP vadītāja darbā: «Ja viens cilvēks ir atzinis savu vainu, tad šajā situācijā vēl vienu reizi – ja mēs salīdzināsim ar to stāstu, kas bijis visus iepriekšējos gadus, un ar to, par ko mēs runājam pašreiz, tad ir tomēr ļoti liela atšķirība. Šeit tālāk analizēt valdes lomu un valdes atbildību man pašreiz būtu grūti, runājot par šo vienu konkrētu gadījumu. (...) Es joprojām uzskatu: to, ko mēs redzam, ir lieta, kurā ir krietni vairāk politikas nekā satura.»

Ušakovs ir pārliecināts, ka pret desmit cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta beigsies ar neko. Viņam neesot informācijas, ka ar «Saskaņu» būtu saistīta vainu atzinusī Olga Mūrniece vai Evija Melbārde, pret kuru izdalīto lietu maija beigās sāks skatīt tiesa. Melbārde, kas apzūdzēta par krāpšanu personu grupā un dokumentu viltošanu, joprojām strādā RNP. Viņa bija un joprojām ir vadītāja vietniece Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kas nupat pārsaukta par Ēku atjaunošanas nodaļu. Uz «de facto» telefona zvaniem un e-pastiem Melbārde neatbildēja.

Pirms pusgada RNP vadītāja amatā ieceltais Aivars Gontarevs apgalvo, ka Melbārde reāli strādā un viņas tiešais priekšnieks ar darbu esot apmierināts. Uzņēmums gan nav atsaucies uz prokurores aicinājumu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kā arī pieteikt mantiskā zaudējuma kompensāciju. Lai to darītu, trūkst informācijas, klāsta Gontarevs: «Ko es daru? Es prasu juristiem, saku – nu pārbaudiet, tur ir vai nav? Pārbauda dokumentus, pēc dokumentiem – nu, tur nav. Nu tad ir Valsts kontroles atzinums, kurš pasaka: iespējams. Ko prokuratūra tagad vērtē? Iespējamību. Tagad pateikt, ka mēs esam cietušais un tai skaitā tiem trīs vai diviem kolēģiem, kas strādā, piemēram, Melbārdei, kaut kādā veidā pasliktināt viņu situāciju... Es pat negribu tajā iedziļināties.»

Galvenās aizdomas Valsts kontrolei gan izraisīja revīzijas beigu posmā likvidētā Attīstības projektu nodaļa. To vadīja Agnis Kalnkaziņš, kas, zaudējis amatu «Rīgas namu pārvaldnieka», nu jau gandrīz trīs gadus darbojas «Rīgas ūdens» valdē. Iepriekš viņš «de facto» stāstīja, ka nodaļā tieši viņam bijuši pakļauti pāris cilvēki, pārējie saņēmuši uzdevumus no RNP vadības. Tagad, kad arī pašam ir uzrādīta apsūdzība, Kalnkaziņš klāsta ko citu: «Man nodaļa bija liela, visiem bija sadoti darbi, es nezinu tā, nu... Atskaites viņi deva, nu kā tad es jau... Viss jau notika. (...) Es šobrīd nevaru komentēt. Man process iet, un es pildu, kā saka, to, kas man ir uzdots.»

Ušakovs «de facto» iepriekš atzina, ka «Saskaņa» ir palīdzējusi sagādāt advokātus vairākiem apsūdzētajiem, kas uzskata, ka tiekot vajāti partejiskās piederības dēļ, un izvairījās no atbildes, vai RNP procesā pieteiksies kā cietušais. Iespējams, tas izskaidro RNP tagadējo vilcināšanos.

Tikmēr valsts kontroliere Elita Krūmiņa to komentē šādi: «Laikam jau ļoti negribas atzīt to, ka vadītajā institūcijā vai pašvaldībā nav kaut kas kārtībā, jo, atzīstot sevi par cietušo, atzīstot, ka ir bijis šāds gadījums, ka ir nodarīti zaudējumi, tad nāktos atzīt arī to, ka tā saimniecība nav pietiekami labi sakārtota. Nu līdz ar to – to negribas darīt. Bet, ņemot vērā esošo likumdošanu, es domāju, ka tas netraucēs tālāku izmeklēšanas gaitu, jo ir visas iespējas arī prokuratūrai un policijai šo cietušā lomu tālāk arī uzņemties un pārstāvēt.»

Jāpiebilst, ka Valsts kontrole bija konstatējusi: liela daļa no iespējami fiktīvi nodarbināto atlīdzības RNP pārskatos norādīta kā dzīvojamo māju pārvaldīšanas faktiskie izdevumi. Līdz ar to patiesie zaudētāji varētu būt šo namu iedzīvotāji.