VKPAI un Rīgas dome cer atsavināt Marijas ielā 6 esošo graustu

_{(Papildināts viss teksts)}

Kā paskaidroja komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), namu atsavināt var tikai valsts, līdz ar to, ko ar to darīt tālāk, arī lems valsts institūciju pārstāvji.

Skaidrojot ieceri, VKPAI pārstāvis Jānis Asaris neslēpa kritiku par to, ka «līdzšinējās īpašnieku darbības nerosina ticību, ka nams kādreiz tiks sakārtots». «Viņi gadu desmitiem neko nav darījuši un viņu solījumu vairs neļauj ticēt, ka pēkšņi notiks brīnums. Viņi runā tikai par ēkas nojaukšanu, bet skaidrs, ka mēs to nepieļausim un nekas tāds nenotiks, jo ēka ir kultūras piemineklis un atrodas ļoti vērtīgā vietā,» skaidroja Asaris.

Pirms dažiem gadiem VKPAI jau vērsusies Saeimā ar ieceri mainīt likumdošanu, kas ļautu atsavināt īpašniekiem kultūrvēsturiskās piederošās ēkas, taču tobrīd neesot bijis konkrētu argumentu un precedentu, tādēļ iecere noraidīta. «Taču šoreiz tiešām citādāk nevar. Mēs jau sākam izskatīties nožēlojami, ka par spīti sodiem, nodokļiem un visam pārējam, mēs gandrīz 20 gadus neesam spējīgi sakārtot vienu māju,» pauda eksperts.

Sākotnēji VKPAI nogaidīs pašvaldības atvēlēto termiņu - četrus mēnešus, kuru laikā īpašniekiem dots laiks noslēgt līgumu par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi. Paralēli noritēs iniciatīvas par atsavināšanu sagatavošanas darbs. «Ja ēku izdosies atsavināt, iespējams rīkosim izsoli ar noteikumu, ka jaunais nomnieks namā investē un to atjauno. Taču risinājumi pēc tam varēs būt dažādi,» sacīja Asaris.

Komisija šodien lēma arī sagatavot lēmuma projektu par ēkas piespiedu sakārtošanu, tajā paredzot noteikt pienākumu, ka nama īpašniekiem vienu reizi divos mēnešos jāveic ēkas ārsienu vertikalitātes monitorings, divas reizes gadā jāveic fasādes un jumta tehniskā stāvokļa apsekošana līdz būvdarbu uzsākšanai, kā arī reizi gadā jāveic ēkas tehniskās apsekošana.

Tāpat komisija lēma sagatavot lēmumprojektu par to, ka nama īpašniekiem četru mēnešu laikā jānoslēdz līgums par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi, sešu mēnešu laikā pēc šī līguma parakstīšanas tas jāsaskaņo būvvaldē un pusotra gada laikā jāsaņem būvatļauja un jāuzsāk būvdarbi. Pēc Burova teiktā, ja kāda no šīm darbībām netiks veikta noteiktajos termiņos, pašvaldība būs tiesīga īpašniekus sodīt ar 5000 eiro soda naudu kaut vai katru nedēļu.

Ēkas sakārtošana ir jāpabeidz ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

SIA «CMB» veiktajā nama tehniskajā ekspertīzē konstatēts, ka ēkas pamatu nestspēja nav pietiekoša, namā izveidojusies dziļa mūra erozija un vājinājumi, izveidojušās ēkas plaisas zem jaunizveidotajiem pārsegumiem, kā arī ēkas seguma caurtece. Gandrīz visu namu klāj virspusēja korozija un lielākā daļa konstrukcijas nav nestspējīga.

Ēka pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un Jevgēņijam Petrovam, kurš īpašuma tiesības šī gada sākumā dāvinājumā saņēmis no Ludmilas Baumanes. Uz Tola vārda īpašumtiesības reģistrētas kopš 1997.gada augusta.

Ēka jau vairāku gadu garumā ir izpelnījusies Rīgas slavenākā grausta nosaukumu. Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Tā ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un to īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.