Fine Automobile: no dārga hobija līdz biznesam (1)

Automobiļus restaurēju un pēc tam iznomāju. Mašīnas izvēlos ar domu – pērku tad, ja redzu, ka varēšu ar to nopelnīt. Pirmais bija Fiat, bet drīz vien bija skaidrs, ka piecvietīga mašīna ir par mazu, it īpaši kāzu vajadzībām. Tā sāku pirkt nākamās, piemēram, Anglijā iegādājos 1971. gada Daimler DS 420. Trīs šādas automašīnas piederēja Anglijas karalienei Elizabetei.

Cilvēkiem šķiet, ka vecs autiņš maksā miljonu. Ļoti reti ir tādi, kas tā maksā. Taču auto restaurācija ir lēns process, tas ir ļoti komplicēts bizness. Automobilī ir tik daudz lietu, kas ir jātaisa, turklāt ir labi to darīt pašiem un nokontrolēt kvalitāti, jo tie nav standarta risinājumi. Nav tā, ka šodien pasūtu no Ķīnas spuldzītes pa 3 eiro, rīt tās pa 20 eiro pārdodu, un man jau ir starpība kabatā. Te ir gandrīz vai jānokopē neliela 30-to gadu rūpnīca.

Nesaprotu tos, kuri nupat sāk biznesu, un uzreiz nopērk džipu un lielu māju. Kur viņi beigās paliek? Lielākā daļa ir kaut kur Anglijā un strādā melnstrādnieka darbu. Tā nevar, vispirms biznesā ir jāieguldās.

Nav tā, ka viss iet viegli. Ir gan ar detaļām problēmas, gan cilvēku mums ir tik, cik viņu ir, un viņi dara tā, kā viņi dara. Ir grūti, ka kaut kas kavējas pat par vairākiem mēnešiem, un vainīgs esi tu nevis tas, kurš neko nedara. Ja paskatās Discovery, izskatās vienkārši – tēvs izdomā dēlam uz dzimšanas dienu dāvināt restaurētu auto, atved to uz darbnīcu, un džeki saka – nu labi, strādāsim ilgāk. Nu, ko tu tur ilgāk vari strādāt?! Ja nav tās detaļas, tad nav un viss! TV ekrānos viss izskatās mazliet mānīgi.

Esmu saņēmis ALTUM Starta aizdevumu jaunu iekārtu un instrumentu iegādei. Tas ļauj mums jau tagad strādāt daudz ērtāk un efektīvāk. Mans mērķis ir turpināt veidot bāzi – telpas un darba vidi, kur mēs varētu attīstīties tālāk.

Uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.