Baltiešu viesošanās Baltajā namā: Latvija ir vājākais posms

Samitā galvenokārt tika apspriesti ar aizsardzību saistīti jautājumi. Ārvalstu mediji šo notikumu atspoguļoja dažādi - kamēr vieni raksta, ka Latvijas prezidenta ierašanos Baltajā namā pavadot nesen izskanējušās aizdomas par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās un korupcijas skandāli, tikmēr citi norāda - tikšanās bijusi formāla un bez nozīmīgām izmaiņām valsts galvu ieņemtajās pozīcijās.

Tramps apliecināja, ka Baltijas valstis «var paļauties, ka ASV paliks spēcīgs, lepns un lojāls draugs un sabiedrotais», norāda «The Washington Post». NATO līguma piektais pants par kolektīvo aizsardzību «mums ir akmenī cirsts», sacīja Grībauskaite. Savukārt Kaljulaida teica, ka četras samitā pārstāvētās valstis esot «labuma ass». Kopumā ārvalstu medijos pārsvarā tika citēts Kaljulaidas un Grībauskaites teiktais.

ASV televīzijas tīkls CNBC no visām Baltijas valstīm, kas piedalījās samitā, īpaši izceļ Latviju. Medijs norāda, ka problēmas Latvijas banku sektorā varētu būt pārbaudījums Latvijas un ASV attiecībām. Kā ziņots, «ABLV Bank» nedienas sākās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februārī publicētā paziņojuma, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī apsūdzēja bankas vadību kukuļdošanā, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Tīkls arī norāda uz nesen atklātībā nonākušajām ziņām, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) 2014.gadā pēc Latvijas lūguma esot sācis pētīt Trampa nekustamo īpašumu uzņēmuma darbinieku kontaktus ar Krievijas uzņēmēju Igoru Krutoju un latviešu biznesmeni Viesturu Koziolu saistībā ar plāniem Latvijā būvēt viesnīcu un koncertzāli.

Taču Baltā nama pārstāvis CNBC sacīja, ka Latvijas banku sektora problēmu apspriešana neesot tikšanās dienaskārtībā.

Raidsabiedrība CBS norāda, ka preses konferencē klātesošie Baltijas valstu žurnālisti galvenokārt uzdeva jautājumus par ASV attiecībām ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu. Viens no žurnālistiem Trampam, kurš nesen uzaicināja Putinu uz Balto namu, jautāja, vai viņš uz Putinu raugās kā sāncensi, vai arī vēlas ar viņu veidot dialogu. Tramps atbildēja, ka ASV un Krievijas starpā varētu pastāvēt dialogs, taču par labu attiecību iespējamību viņš esot mazāk pārliecināts.

Ziņu aģentūra «Reuters» trešdien publiskoja Lietuvā dzimušās amerikāņu politikas zinātnieces Agnijas Grigasas komentāru, kurā viņa uzsver, ka tikšanās notikusi laikā, kad Maskavas un NATO attiecībās radies jauns saspīlējums Krievijas īstenotā enerģētikas, dezinformācijas un propagandas kara dēļ. «Trampa pirmā tikšanās ar viņa Baltijas valstu kolēģiem bija kas vairāk par simbolisku sastapšanos,» viņa raksta. «Palielinoties Krievijas agresijai, bija svarīgi no jauna apliecināt ASV atbalstu draugiem uz Eiropas frontes līnijas. Taču Trampa administrācijai tā arī bija iespēja padziļināt attiecības, paceļot tās augstākā līmenī par retoriku ar sabiedrotajiem, kas bieži vien paliek nepamanīti.»

“Pick a reporter please. You can pick a reporter -- a Baltic reporter, ideally. Real news. Not fake news,” @POTUS jokes with Latvian president during joint press conference with Baltic leaders https://t.co/vdDsJlR3GQ pic.twitter.com/6fRtrLyRJv— CBS News (@CBSNews) April 3, 2018

Tikmēr sociālajos tīklos diskusijas izraisīja norādījumi, ko Tramps deva Vējonim - izvēlēties kādu Baltijas žurnālistu, kas varētu uzdot jautājumu. «Izvēlieties reportieri. Jūs varat izvēlēties reportieri, ideālā gadījumā Baltijas valstu pārstāvi. Īstas ziņas, nevis viltus ziņas,» Vējonim teica Tramps. «Fox News Insider» bloga autori piezīmēja, ka Vējonis esot smaidījis un vilcinājies ar atbildi.

Daudzi sociālo tīklu lietotāji gan to uzskatīja nevis par gaumīgu joku, bet gan kārtējo uzbrukumu ASV neatkarīgajiem medijiem - valsts «ceturtajai varai». Vašingtonā bāzētais laikraksts «The Hill» Trampa piezīmi raksturoja kā «ņirgāšanos» par ASV presi.