«Vingruma» Ansis: gaidu pavasari un grila sezonu

Ak jā! Ceru, ka nenopēlāt manu pagājušās nedēļas domas lidojumu, dažkārt tā pat ir vieglāk un saprotamāk izteikties.

Vienu dienu darbā nejauši aizdomājos par darba rutīnu. Piemēram, kasiere, atnāk, saka «labdien», noskenē, saskaita naudu un - visu labu. Tas ir skats no malas, protams. Man jau arī nedaudz līdzīgi, no rīta veicu visus sistēmas darbus, kas saistīti ar Opel rūpnīcu, paiet vairākas stundas, veicam atkal sistēmas darbus, kas saistīti ar rūpnīcu. Un tā vismaz trīs reizes dienā. Šad un tad gadās sarežģītāki gadījumi, kur ir kārtīgi jāizdomā, kā pareizi atrisināt radušos nestandarta situāciju.

Pastaigājoties ar sunīti, vienmēr, kad lido pāri lidmašīna, paceļu galvu uz augšu. Nodomāju, šiem gan ir labi, aizlido uz tālām zemēm, redz pasauli. Ja kāds ir redzējis filmu «Skats no augšas», ticiet man, tā ir tikai filma. Dzīvē nav pat nekā līdzīga, ja nu vienīgi lidmašīnas. Arī viņiem ir sava rutīna un iestājas vienaldzīgums, bet atbildība gan liela.

Man šķiet, ka šajā, 10. Vingruma maratona nedēļā, nav īpaši vērts stāstīt, kādus svarus vai kādus vingrinājumus esam veikuši ar Raimondu, tie priekš jums būs vieni un tie paši, mums varbūt tikai ar kāda svara atšķirību.

Lielajā piektdienā uzaicinājām ciemos radus uz lauku īpašumu, laiks mūs galīgi nelutināja, arī kaimiņš Uldis bija aizvedis grilu prom, tāpēc nācās improvizēt ar ķieģeļiem un vēl šo to, lai varētu pagatavot līdzņemtos gardumus, galarezultāts bija gana garšīgs. Šodien redzējām jau kārtējo kāsi, nu to, kas lido augstu debesīs, nevis to, kuru ievelk katru piektdienu:). TĀTAD, pavasaris tomēr būs. Ja jūs zinātu, kā es gaidu pavasari, viss sāk zaļot, augt un smaržot... un atkal tā zāle jāpļauj, jāpļauj un jāpļauj.

Ja būtu iespējams pielikt fona mūziku, kamēr lasāt šo rakstu, tad tā būtu George Ezra – Paradise, tas tikai šai nedēļai.

Ansis