Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes laikā Francijā 9.aprīlī Francijas un Latvijas ārlietu ministri parakstīs atjaunoto abu valstu Politiskās deklarācijas rīcības plānu, liecina valdībā iesniegtais Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkojuma projekts.
Atjaunos Latvijas un Francijas Politiskās deklarācijas rīcības plānu
ĀM skaidro, ka rīkojuma projekts, ko plānots izskatīt valdībā 3.aprīlī, paredz apstiprināt Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību rīcības plānu 2018.-2022.gadam. Politiskās deklarācijas, kas kalpo kā vadlīnijas Latvijas un Francijas sadarbībai, pēdējais punkts paredz, ka to papildinās rīcības plāns, kuru var aktualizēt jebkurā brīdī saskaņā ar abu valstu nacionālajām un starptautiskajām prioritātēm. Ar rīcības plāna parakstīšanu tiks aizstāts 2012.gada 12.februārī noslēgtais rīcības plāns.
Rīcības plāns iekļauj konkrētas sadarbības jomas un projektus. Latvijas interesēs ir padziļināt attiecības ar Franciju rīcības plāna ietvaros, sekmējot abu valstu sadarbību tādos nozīmīgos Eiropas Savienības (ES) jautājumos kā Eiropas nākotne, ES Ārējās attiecības, drošība un iekšlietas, iekšējais tirgus un konkurētspēja, enerģētika, klimats un transports, kā arī ekonomika un finanses.
«Tāpat Latvijas interesēs ir padziļināt divpusējo politisko sadarbību ar Franciju, attīstīt daudzpusējo sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī veicināt sadarbību tādās jomās kā aizsardzība un iekšējā drošība, valsts pārvaldes attīstība, ekonomika, enerģētika, lauksaimniecība, kā arī kultūra, izglītība un zinātne,» skaidrots ĀM sagatavotajā rīkojuma projektā.
Ministrija rīkojuma projektā vērsusi uzmanību, ka iniciatīva par nepieciešamību atjaunot rīcības plānu radusies abpusēju konsultāciju ar Francijas pusi rezultātā, ņemot vērā mūsdienu starptautiskās vides izaicinājumus, tai skaitā aktuālo ES dienaskārtību, kā arī vēloties atzīmēt līdz šim panākto progresu Latvijas un Francijas sadarbībā.
Politiskā deklarācija starp Latviju un Franciju tika parakstīta 2008.gada 23.maijā, un to Rīgā parakstīja abu valstu valdību vadītāji Ivars Godmanis un Fransuā Fijons.