/nginx/o/2018/07/05/8062462t1h2116.jpg)
Rīgas centrā arvien vairāk komerctelpu kļūst tukšas, bet nekustamo īpašumu mākleri tām nespēj atrast jaunus nomniekus. Piemēram, uzņēmējdarbība sāk izmirt Čaka ielā, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Čaka ielā sāk izmirt uzņēmējdarbība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To, ka Čaka iela vissāpīgāk no centra ielām izjūt, ka pircējus atņem lielie tirdzniecības centri, atzīst arī Rīgas pilsētas Attīstības departamentā. Regulārie pircēji esot pārcēlušies prom no centra uz zemākas cenas īres dzīvokļiem vai ārpilsētas jaunajiem projektiem. «Ir samazinājies par 13 000 iedzīvotāju [skaits]. Tas ir milzīgs [apjoms]. Par tik daudz mazāk cilvēku izmanto pakalpojumus centrā, tāpēc arī saprotamas tās izmaiņas skatlogos. Līdzīgi ir arī Avotu ielas apkaimē, kas tur ir blakus. Tur par 7000 mazāk [iedzīvotāju],» raidījumam atklāj departamenta eksperts Aigars Kušķis.
Starp tiem, kuri palikuši vai arī ikdienā pārvietojas pa Čaka ielu, neesot daudz maksātspējīgu cilvēku, lai vienlaikus spētu pastāvēt tik daudz uzņēmumu, secina nekustamo īpašumu aģenti. «Čaka iela ir neērta auto novietošanai, lai novietotu auto un ietu iepirkties pie veikalniekiem, kas atrodas Čaka ielā. Ir nomnieki, kuriem ir ērti būt ārpus centra stāvvietu dēļ. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc nomnieki vācas ārā no centra ēkām,» saka «Rent in Riga» nekustamo īpašumu eksperts Jānis Lipša. Savukārt citi nekustamo īpašumu eksperti apgalvo, ka vairāki Čaka ielas namīpašnieki prasa kvalitātei neatbilstoši augstas īres cenas, tādēļ arī biroji pārceļas. «Ja ir mazas telpas un tām uzliek 30 un vairāk eiro par kvadrātmetru, loģiski šim uzņēmumam ir ļoti grūti izturēt. Īpašnieks nenāk pretī un negrib samazināt [cenas], vai arī tām telpām plānojums ir tik neizdevīgs, bet īpašnieki negrib neko mainīt,» stāsta «Dream Property» nekustamo īpašumu eksperts Mārtiņš Laizāns.
«Rīgas uzņēmēju biedrībā» vērtē, ka putekļu un trokšņu dēļ cilvēki Čaka ielu neizmanto arī brīvdienu pastaigām, kas varētu veicināt mirkļa pirkumus. «Čaka ielas kopējā problēma ir vizuālais tēls. Pašlaik tā ir drūma, pelēka, nekopta, fasādes ir netīras,» neslēpj biedrības valdes locekle Sigita Keiša. «Rīgas uzņēmēju biedrība» uzskata, ka ne tikai pašvaldībai steidzami ir jāmeklē Čaka ielai jauna koncepcija, bet arī pašiem veikalniekiem jāpārdomā piedāvājums. «Mazie veikaliņi pamazām atmirs, jo Čaka ielā tā produkcija vairāk vai mazāk ir, kā mēs sakām, poļu prece, kas varbūt nav tik kvalitatīva. Tur vēl ir tā sauktie «outlet», kuros ir prece ar vairāku sezonu vecu preci, kas noteikti vairs nav pārdodama.»
No Čaka ielas visiem posmiem, veikaliem un kafejnīcām vislabākās izredzes nākotnē, ekspertu vērtējumā, esot starp Ziedoņdārzu un Tallinas ielu, jo Grīziņkalna apkārtnē tiek renovētas pirmskara laika mājas un turp pārceļas maksātspējīgi jaunieši. Tikmēr pagaidām Čaka ielas skatlogos, kur pirms slēgšanas bija veikali, kafejnīcas un sadzīves pakalpojumi, tagad cits pēc cita lasāmi uzraksti - iznomā, izīrē vai pārdod.