Kučinskis: Nebūtu jābrīnās, ja Latvijā tiktu slēgta vēl kāda banka

Dažādās sanāksmēs aiz slēgtām durvīm valda bažas, ka nesen Latvijā atbraukušie netīrās naudas kontrolieri no ASV varētu būt neapmierināti ar mūsu vilcināšanos rīkoties izlēmīgi. Bet kā mums saka ministru prezidents – sagaidīt vēl vienu negatīvu paziņojumu no amerikāņiem Latvija nevar atļauties. Tāpēc nevar izslēgt, ka Latvijā varētu slēgt vēl kādu banku.

Marta sākumā Latvijā ieradās ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs. Ar žurnālistiem viņš pārmija vien pieklājības frāzes, un sarunas ar atbildīgajiem par banku darbu notika aiz slēgtām durvīm.

Amerikāņi pateikuši, ka Latvijai jārīkojas ātri un izlēmīgi. Marts jau ir beidzies, bet publiski zināmi vien divi iesākti darbi – izsludināts konkurss par banku kontroles dienesta vadītāja vietu. Un nolemts, ka būs jauns likums, kas bankām liks beigt sadarbību ar čaulas kompānijām. Ieviešanai paredzēts pusgads.

Valdībā sanāksmēs aiz slēgtām durvīm runāts, ka šāda lēna ieskriešanās amerikāņiem nepatīk.

Iespējams, ka ASV partneru izpratnē ātra banku sektoru sakārtošana nozīmē vēl vienas vai pat vairāku banku darbību apturēšana.

Un tas no Latvijas tiek sagaidīts pašā tuvākajā laikā. Pretējā gadījumā mēs varētu saņemt jaunu kritisku ziņojumu no ASV Finanšu ministrijas, kas būtiski iedragātu ne tikai banku sektoru, bet visu valsts ekonomiku.

Kā liecina FKTK dati, pēdējās nedēļas laikā no komercbankām Latvijā aizplūduši 195 miljoni eiro. Kopš ASV Finanšu ministrija paziņoja par «ABLV Bank» līdzdarbošanos naudas atmazgāšanā, banku sektors zaudējis 2,34 miljardus eiro.

Neoficiāli zināms, ka, visticamāk vēl viena banka, kura aktīvi nodarbojusies ar nerezidentu klientu apkalpošanu un šobrīd piedzīvo apjomīgu līdzekļu aizplūšanu, strauji sākusi savu štatu samazināšanu. Atlaisto cilvēku daudzums jau sasniedzis trīsciparu skaitli. Iespējams, tās vadība gatavo priekšlikumu FKTK ar lūgumu sākt pašlikvidēšanās procesu – līdzīgi kā «ABLV» banka.

FKTK ārkārtas pārbaudes šobrīd notiek vairākās komercbankās. Komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš par to norisi stāstīt nevēlējās.

Neoficiāli zināms, ka FKTK ir vērsusies arī «Norvik» bankā, lai saņemtu aktuālos datus par bankas likviditātes rādītājiem.

«Norvik» bankā darbu pametusi viena no valdes loceklēm Laura Poča-Rozenblūma. Izmaiņas valdē Lursoft datu bāzē reģistrētas 9.martā. Poča-Rozenblūma bija arī «Norvik» bankas Latvijas biznesa vadītāja. Viņas vadībā izvērsta kampaņa, kurā «Norvik» tika pozicionēta kā pensionāru banka.

Kā runā baņķieru aprindās, šī kampaņa bija paredzēta, lai kādu problēmu gadījumā «Norvik» varētu apelēt pie saviem klientiem – pensionāriem, kuri varētu ciest, ja ar banku kas atgadītos.

«Norvik» pat noslēdza līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju, šogad solot 50 seniorus ņemt darbā kā padomniekus finanšu konsultācijām bankas filiālēs visā Latvijā.

«Norvik» valdes priekšsēdētājs «Nekā personīga» apgalvo, ka neesot nekāda pamata spekulācijām vai pieņēmumiem par bankas darbības ierobežošanu. Olivers Bramvels vairākkārt uzsver, ka divas trešdaļas viņu klientu esot tieši pensionāri. Un cik svarīgs esot noslēgtais līgums ar Pensionāru savienību. Kopš janvāra jau otrā valdes locekļa aiziešanu no amata Bramvels sauc par bankas iekšienē notiekošām «vairāk organizatoriskām» izmaiņām.

Premjeram Mārim Kučinskim vēstuli pagājušonedēļ nosūtījis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš tikai divus mēnešus ir arī «Norvik» bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Lai arī kādā no intervijām viņš atklāti izteicies, ka viņam neesot specializētas un detalizētas zināšanas par banku sektora darbu, Rasmusens Kučinski pamāca, ka būtu jāveido starptautisku ekspertu komisija, kas vērtētu banku sektoru caurspīgīgumu. Kā savu vēstules sūtīšanas iemeslu atbildē «Nekā personīga» skaidro Rasmusens, viņam esot ilgstošas attiecības ar Baltijas valstīm un pēdējo nedēļu notikumu kontekstā Rasmusens esot sajutis, ka nepieciešams veikt nozīmīgus soļus, lai Latvijas banku sektoram atgrieztu uzticību.

Uz «Nekā personīga» jautājumu, vai tas būs pārsteigums, ja kādu banku tomēr aizslēgtu, Kučinskis atbild: «Droši vien, ka nē. Es domāju, ka tas nevarētu būt pārsteigums, jo viens, protams, ir pateikt, ka mēs saprotam situāciju, mēs to darīsim. Otrs ir monitorings, skrīnings katru dienu, kas īsti notiek. Un pie pirmās iespējas, ja kaut kur tomēr parādās atkal un mēs zinām, ka ir negodprātīgi gadījumi, es domāju, ka par to nebūtu jābrīnās. Es pieļauju šādus gadījumus, ja tas būs nepieciešams, FKTK rīkosies.»

Ministrs piebilst, ka drosmes rīkoties nevienam netrūkšot: «Jautājums ir drīzāk par juridiskiem un argumentētiem lēmumiem. Mēs nevaram pieņemt tikai politiskus lēmumus.»

TV3 zināms, ka FKTK pārbaudēs tiek arī meklēti pierādījumi, vai kādā no komercbankām bijuši konti, kas varētu būt saistīti ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām.