Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Krievijas atbilde Lielbritānijai nav diplomātiski proporcionāla un līdzinās sankcijām

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Krievijas atbilde Lielbritānijai uz tās pārstāvju izraidīšanu nav diplomātiski proporcionāla un līdzinās sankciju formāta, norādīja politologs Kārlis Daukšts. Viņš sacīja, ka diplomātiskajā praksē vienas valsts lēmums izraidīt konkrētu skaitu kādas citas valsts diplomātu parasti saņem proporcionālu atbildes soli.

Kaut arī Krievija atbilstoši diplomātijas principiem nolēmusi izraidīt 23 Lielbritānijas diplomātus, tā sestdien pieprasījusi samazināt Lielbritānijas diplomātu skaitu par vairāk nekā 50 cilvēkiem diplomātiskajās misijās Krievijā, kas, pēc Daukšta teiktā, nav uzskatāms par diplomātiski proporcionālu soli, bet gan par sankcijas formātam līdzīgu.

«Tās jau ir Krievijas sankcijas. Tas nav atbildes solis - tā ir daudz stingrāka vēršanās, un rada jaunus izaicinājumus savstarpējās attiecībās, kas sāks virzīties par spirāli,» norādīja eksperts.

Viņš arī sacīja, ka Krievijai ir viena no lielākajām diplomātu pārstāvniecībām pasaulē, kas savukārt rada aizdomas par to, «kas aiz tiem diplomātiem slēpjas».

Daukšts vērtēja, ka patlaban pasaules mērogā ir vērojama nepatīkama spēle, jo vairs nedarbojas savulaik pēc Aukstā kara panāktās starptautiskās vienošanās par slepeno dienestu savstarpējo sadarbību un valstis izraida viena otras diplomātus. «Notiek diplomātiskā cīņa,» uzsvēra politologs.

Viņš norādīja, ka Krievija patlaban ir nokļuvusi diezgan lielā starptautiskā izolācijā, kurai ir nelabvēlīga ietekme uz Krievijas iekšējiem procesiem, jo tai arvien grūtāk ir pamatot, ka tā ir līdzvērtīga lielvalsts citām pasaules valstīm.

Savukārt, vērtējot ASV un Krievijas turpmāko attiecību attīstību, politologs teica, ka kontakts to starpā joprojām tiek uzturēts un ir svarīgi saprast, kāda būs notikumu attīstība saistībā ar iespējamo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos. Eksperta ieskatā, minētie diplomātiskie soļi varētu tikt uzskatīti par abpusējas šantāžas elementu, kas diplomātiskajā praksē tiek izmantots diezgan bieži, lai panāktu sev pozitīvu lēmumu konkrētu jautājumu virzībā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Tramps pēdējā laikā savā administrācijā ir pieņēmis padomniekus, kas ir asi Krievijas kritiķi, līdz ar to ir svarīgi arī redzēt, kā šis apstāklis ietekmēs ASV un Krievijas tālākās attiecības.

Kā ziņots, ASV, 18 Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu Skripaļam iepriekš paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.

Tikmēr Krievija piektdien paziņoja, ka, atbildot uz šiem soļiem, izraidīs 23 valstu diplomātus.

Lielbritānija ir izraidījusi 23 Krievijas diplomātus un apturējusi augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju. Sākotnēji Maskava atbildot paziņoja par 23 britu diplomātu izraidīšanu. Savukārt sestdien tika paziņots, ka Lielbritānijai jāsamazina darbinieku skaits savās diplomātiskajās misijās Krievijā par vairāk nekā 50 cilvēkiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu