Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2024/09/10/16349241t1ha7e4.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8062961t1h3c16.jpg)
Viss sākās 2015.gada pavasarī, kad abi pirmo reizi nolēma ar auto stopiem doties uz Gdaņsku Polijā. Tobrīd viņiem vēl nebija pieredzes ceļot ar gadījuma automašīnām, vai arī izmantot kaučsērfingu – bezmaksas naktsmītnes visā pasaulē apmaiņā pret šādas pašas iespējas nodrošināšanu citiem pie sevis mājās.
Autostops? Kaučsērfings? Vai tas ir iespējams?
«Tad mēs domājām, ka tas visdrīzāk būs nereāli, bet burtiski kādu 7-8 stundu laikā mēs nonācām līdz vajadzīgajai vietai Polijā», - stāsta Igors.
Iedvesmojoties no šāda necerēti viegla brauciena, tajā pašā vasarā abi draugi piedāvāja savu māju tādiem pašiem brīvceļotājiem no Polijas – Pāvelam un Irminai, ar kuriem iepazinās brauciena laikā Gdaņskā.
Tikšanās ar šo pārīti, šķiet, kļuva Igoram un Oksanai liktenīga – poļu viesi tieši tobrīd sāka savu ceļojumu apkārt pasaulei ar auto stopiem.
«Mēs domājām, ka kaut kam tādam piekrīt tikai galīgi pārgalvji. Taču ieraudzījām viņus, sākām sekot viņiem Facebook un sapratām, ka viņiem viss izdodas.
Tie ir reāli cilvēki, kurus mēs pazīstama un esam sēdējuši viņiem līdzās»,
- Igora stāstu papildina Oksana.
Tieši sekojot Pāvela un Imrinas piemēram, mūsu varoņos sāka nobriest ticība saviem spēkiem.
«Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka tieši viņi iesēja mūsu galvās šo trako ideju»,
- saka Igors.
/nginx/o/2018/07/05/8062947t1h545c.jpg)
6 vakcīnas, gāzes deglis un 22 iesildīšanās jautājumi
Gāja laiks, taču ideja apceļot pasauli neizzuda. Pēc mazliet vairāk nekā gada, kad abi bija tikušies ar poļiem, Igors jau visai apzināti devās ar viņiem tikties, līdzi paņemot 22 svarīgākos jautājumus, kas īpaši interesēja nākamos pasaules apceļotājus. Tobrīd galīgo lēmumu par braucienu Rusakovi jau bija pieņēmuši.
Ceļotāji pēc dabas nemaz nav pārgalvīgi hipiji. Kā atzīmēja Oksana: «Mēs vispār esam cilvēki, kuriem patīk visu kārtīgi izplānot un visam sagatavoties».
Astoņus mēnešus ilgās gatavošanās laikā – kopš lēmuma pieņemšanas 2016.gada novembrī līdz startam 2017.gada 1.septembrī, ceļotāji pamatīgi gatavojās braucienam, izstrādāja maršrutu, sarūpēja vīzas, saņēma vajadzīgās potes un sagādāja ekipējumu. Un pat paspēja aizbraukt peļņā uz Angliju, lai katram gadījumam sarūpētu arī materiālo «drošības spilvenu».
Igors pats izveidoja vairākas ceļojuma kartes un pat izmantoja Microsoft Project, lai sadalītu visu ceļojumu pa loģiskiem posmiem. Piemēram, vadoties no tā, ka
vidējais attālums, ko dienā var veikt ar auto stopiem, ir 400 kilometru, bet atpūtai vienā pilsētā nevajadzētu atvēlēt vairāk par trim dienām.
Igors detalizēti izstrādāja plānu pirmajiem diviem ceļojuma mēnešiem.
Topošie ceļotāji arī sapotējās pret A un B hepatītu, dzelteno drudzi, ērču encefalītu, vēdertīfu un trakumsērgu.
Tieši pirms došanās ceļā abi secināja, ka
tas nebūs nekāds vieglais brauciens – Igora mugursoma svēra 15 kg, bet Oksanas – 13 kg.
Bez telts un guļammaisiem abi līdzi ņēma mini virtuvi – tai skaitā katliņu, gāzes degli un ūdens filtru, lai ar ēdienu spētu sevi maksimāli nodrošināt paši.
/nginx/o/2018/07/05/8062949t1hc391.jpg)
Kādēļ tāda saimniecība? Viss ir ļoti vienkārši – ieplānotais ceļojuma budžets ir tikai 10 ASV dolāri dienā. Uz jautājumu, vai tas ir iespējams, viņi atbild:
«10 ASV dolāri uz abiem dienā ir ļoti reāli, jo galvenie izdevumi būs pārtikai». Vismaz tā viņi sprieda pirms brauciena.
Un rezultātā viņi gandrīz arī iekļāvās šādā pieticīgā budžetā, jo, sēžoties mašīnā jebkurā pasaules malā, pirmais, ko viņi sacīja – naudas mums nav! Ceļojuma laikā viņi bieži izmantoja vietējo cilvēku naktsmājas, izbaudīja neskaitāmus aziātu ēdienus un apmeklēja vietas, kur par ieeju nav jāmaksā.
Iespējas veiksmīgi izmantot kaučsērfingu ir ļoti atkarīgas no tā,
cik laicīgi nosūta pieprasījumu. «2-3 dienas pirms plānotās apmešanās kaut ko pagūt ir ļoti grūti, it īpaši, ja pilsēta ir tūristu iecienīta. Vislabāk nosūtīt pieprasījumu 10 dienas pirms ierašanās pilsētā».
Bet var arī tā
Karaganda, «Avatara» kalni un ekvators
«Dodoties tik garā ceļojumā, mēs nosakām sev uzreiz vairākus mērķus. Viens no tiem – redzēt pasauli tādu, kāda tā ir. Paskatīties uz vienkāršo cilvēku dzīvi savām acīm, cenšoties izprast dažādas kultūras», saka Igors.
Paši ceļotāji atzīst, ka
ar savu brauciena formātu ir 100% sasnieguši visu iecerēto, lai gūtu šādas emocijas.
Kopš izbraukšanas no Rīgas latviešu robinzoni mēnesi ceļoja ar autostopiem pa Krieviju – paviesojās Sanktpēterburgā, Novgorodā, Maskavā, Kazaņā un Jekatirenburgā. No turienes viņi devās tālāk uz Kazahstānu, iegriežoties Petropavlovskā, Astanā, slavenajā Karagandā un Almatī, kur iekaroja savu pirmo 3100 metrus augsto virsotni.
/nginx/o/2018/07/05/8062951t1hfea2.jpg)
Pēc Kazahstānas abi devās tālāk uz Ķīnu, kur pabija ilgāk nekā mēnesi. Šai valstij ir veltīts viens no aizraujošākajiem Igora blogiem ar nosaukumu «Mežonīgā Ķīna».
Tālāk ceļš veda uz Honkongu.
Tieši šeit Rusakovi uzstādīja savu personīgo rekordu, nobraucot vienā diennaktī 1300 kilometrus, pēc kuriem atgriezās atpakaļ Ķīnā, lai apskatītu Oksanas iekāroto izklaides parku.
Abi atzīst, ka bija vērts atgriezties 1100 kilometrus atpakaļ, jo tas bija slavenais parks no filmas «Avatars».
/nginx/o/2018/07/05/8062953t1h8091.jpg)
No Ķīnas Rusakovi devās tālāk uz Vjetnamu, kur nelielajā Dokletas pilsētiņā sagaidīja Jauno gadu un pat paspēja pastrādāt kā brīvprātīgie, atjaunojot kādu taifūna nopostītu vietējo viesnīcu un restorānu.
/nginx/o/2018/07/05/8062955t1h2b40.jpg)
Par šādu vakanci ceļotāji uzzināja mājas lapā www.workaway.info Brīvprātīgie parasti strādā 4-5 stundas apmaiņā pret bezmaksas naktsmītni un dažreiz arī ēdināšanu.
Tur pat Igoram ienāca prātā domā īstenot vēl kādu senu sapni – ceļot ar motociklu. Tieši Vjetnamā, kur katrs otrais pārvietojas ar skuteri, motociklu vai mopēdu, Igors iegādājās savu braucamo, ar ko vēlāk abi no Vjetnamas devās uz Kambodžu un, izbraukājuši šīs valsts dienvidus, pārdeva savu «rumaku» citiem ceļotgribētājiem.
Igors gan atzīst, ka braukt ar motociklu bija patīkami tikai pirmās 40 minūtes.
/nginx/o/2018/07/05/8062957t1h949c.jpg)
Šā gada sākumā Rusakovu ģimene šķērsoja savā ceļojumā jau septītās valsts robežu – Taizemi. Iedvesmojušies no daudzlīmeņu ceļiem un skaļā, peldošā Bangkokas tirgus, kā arī pēc atpūtas Puketas salā, Igors un Oksana ieradās Malaizijā.
18.martā – tieši pēc 6 mēnešiem un 18 dienām kopš ceļojuma sākuma, abi bija veikuši tieši pusi no plānotās pasaules apceļošanas. Šumatras salā Indonēzijā viņa bija sasnieguši ekvatoru.
«Ir plkst.6:55, jau ir satumsis, līst un mēs tikko esam šķērsojuši ekvatoru! Pirmā ceļojuma puse ir veikta, bet otro reizi mēs ekvatoru šķērsosim Ekvadorā. Mēs gribējām šeit nokļūt gaišā dienas laikā, bet pašlaik līst, ir tumšs un mēs tūdaļ turpināsim ceļu – viss notiek pēc plāna, tāda ir pasaules apceļošana», sūtot sveicienus no mūsu zemes dienvidu puslodes, vēsta ceļotāji.
Ar savu piemēru viņi apliecina, ka apceļot pasauli ar ierobežotiem līdzekļiem ir vairāk nekā reāli, bet, kā stāsta Igors: «Galvenais jautājums ir - vai Tu esi gatavs pamest savu komforta zonu».
/nginx/o/2018/07/05/8062959t1he821.jpg)
Kops ceļojuma sākuma ir pagājis jau vairāk nekā pus gads. Abi ceļotāji regulāri sazinās ar Latvijas radio 4 , raksta blogu un dalās ar piedzīvoto YouTube, diezgan detalizēto izklāstot savu maršrutu, vietējo kultūru īpatnībām un dažādām viltībām, kas jāzina, ceļojot ar ierobežotiem līdzekļiem.