Krievijas plānotā raķešu šaušana palielina incidentu risku

«Krievijas flotes plāni 4. līdz 6.aprīlī izmēģināt raķešu bruņojumu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā traucēs ekonomisko un komerciālo darbību Baltijas jūras reģionā un palielinās incidentu risku,» aģentūrai BNS pavēstīja Lietuvas Aizsardzības ministrija.

«Aizsardzības ministrija ļoti negatīvi attiecas pret Krievijas militārā spēka agresīvu demonstrāciju Baltijas jūrā, īpaši pie kaimiņvalsts Latvijas krastiem,» norādīja ministrija.

Lietuvas Ārlietu ministrija pavēstīja aģentūrai BNS, ka atbalsta Latvijas nostāju, ka Krievijas plānotie izmēģinājumi ir izaicinoši un var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

«Mēs atbalstām Latvijas Aizsardzības ministrijas nostāju (..) ka šī izaicinošā rīcība apdraud civilo navigāciju, palielina incidentu risku un turpina demonstrēt Krievijas agresīvo un konfrontējošo politiku,» paziņoja ministrija.

Arī Lietuva atkārtoti ir saskārusies ar Krievijas agresīvo rīcību Baltijas jūrā, kad Krievijas karaflote mācību aizsegā ierobežoja civilo kuģu satiksmi Lietuvas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un traucēja elektrības kabeļa «NordBalt» būvniecību, uzsvēra ministrija.

Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki nākamnedēļ virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.

Neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzskata, ka tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras, ceturtdien aģentūru LETA informēja AM.

AM ir informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA piektdien atzina, ka Latvijai nav zināms, kāda veida bruņojumu Krievija plāno izmantot. Krievijas pusei lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt plašāku informāciju, tai skaitā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.

Krievijas puse ir pieprasījusi līdzīgus gaisa telpas liegumus arī Zviedrijai un Polijai.

Aģentūras LETA aptaujātie eksperti Krievijas ieceri vērtē gan kā ikdienišķu procedūru, gan spēka demonstrēšanu un izrādīšanos. Piemēram, bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube uzskata, ka šādi lielvalsts vēlas izrādīties. Viņaprāt, šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. «Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag,» pauda Graube.