Lielā Talka turpināsies arī pēc Latvijas simtgades

Tāpat kā Lielā Talka arī tās koordinatoru un organizētāju tikšanās ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju un iespēju satikties vienuviet, lai dalītos savā redzējumā un pārdomās par tīru Latviju. Pasākuma laikā Talkas organizētāji un atbalstītāji norādīja uz projekta valstisko nozīmi, uzsverot to, ka talkošana ir kļuvusi par neatņemamu mūsu valsts tradīciju, kurai jāturpinās arī pēc Latvijas simtgades svinībām.

Uzrunājot Lielās Talkas organizatorus un atbalstītājus, Valsts prezidents – Lielās Talkas patrons Raimonds Vējonis uzsvēra, ka kopīga talkošana ir sevi attaisnojusi. «Desmit gadu laikā Lielā Talka ir pulcējusi daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuri aktīvi rīkojās, lai Latvija kļūtu tīrāka un sakoptāka. Latvijas simtgades gadā mēs varam lepoties ar sakoptāku apkārtējo vidi un labiekārtotākām pilsētām un novadiem visā Latvijā. Tomēr mums vēl ir daudz darba jāpaveic sabiedrības izglītošanai un paradumu maiņai. Mums ir jārīkojas atbildīgi un jāmācās pārdomāti izmantot vides resursus, jo no mūsu šodienas izvēlēm un rīcības būs atkarīga mūsu un mūsu bērnu – nākamās Latvijas simtgades veidotāju – veselība un dzīves kvalitāte,» sacīja Valsts prezidents.

Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme uzsvēra, Lielā Talka būtībā ir pāraugusi savus sākotnējos mērķus, jo tā ne tikai mudina vākt, tīrīt un apzaļumot, bet arī mainīt cilvēku domāšanu.

«Ja pirms desmit gadiem, uzsākot Lielās Talkas kustību, mērķis bija savākt dabā jau nonākušos atkritumus, tad nākamo desmit gadu mērķis ir panākt, lai, mainot domāšanu, likumdošanu, paradumus, uzvedību, atkritumi un piesārņojums dabā nemaz nenonāktu.

Tāpēc pats galvenais, lai mūsu valstij būtu skaidri iezīmēta prioritāte un nākotnes uzdevumi, kuriem sekotu jauna – zaļā ekonomika, pārmaiņas lauksaimniecībā, nopietni ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās, veselības tūrisms, jauna uzņēmējdarbība, tās atbalsta programmas, kas dotu iespēju atgriezties tiem, kuri ir aizbraukuši, viss, kas saistīts ar ekoloģiju un jaunajām tehnoloģijām, zaļo ekonomiku – tas viss varētu mainīt mūsu tautsaimniecību. Mums ir jābūt nākotnes vīzijai un uz to ir jātiecas,» ir pārliecināta Lielās Talkas vadītāja.

Domājot par nākotni, AS «Latvijas valsts meži» pārstāve Līga Abizāre pauda gandarījumu, ka vides izglītība ir iekļauta arī skolu izglītības programmās.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš ir pārliecināts, ka Lielā Talka jau ir viesusi pārmaiņas cilvēku domāšanā. «10 gadi kopš esam kopā ar Lielo Talku ir mainījuši arī mūs pašus – nestāvēt malā kā novērotājiem, bet aktīvi iesaistīties, neapstāties pie sasniegtā, bet domāt un meklēt, ko vēl var izdarīt labāk. Gan individuāli, gan arī kā organizācijai – visiem kopā. Un talka vienmēr ir par sadarbošanos, ieklausīšanos, mācīšanos vienam no otra. Ik gadu tā bijusi ar papildu pievienoto vērtību – jauniem draugiem un domubiedriem. Vai tie būtu vides organizāciju biedri, dzīvnieku draugi vai ostai pieguļošo apkaimju iedzīvotāji, ar kuriem kopā izmeklēti un stādīti koki, pētīti ostas zaļajās teritorijās mītošie putni un tiem taisīti putnu būri, sakārtotas ostai tuvumā esošas teritorijas, no atkritumiem tīrītas dažādas ūdenstilpnes utt. Šogad paši talkosim Mangaļsalā, sakopsim ostai pieguļošās teritorijas, mola zonu, kā arī Sarkandaugavā, turpinot gadu gaitā iesāktās tradīcijas kopā ar iedzīvotājiem sakopt kādu no Rīgas ostai pieguļošajām teritorijām pie dzīvojamajām zonām,» atklāja Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Savukārt vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R komanda šo vienu dienu gadā ir sākuši salīdzināt ar profesionālajām Olimpiskajām spēlēm. «Ikdienā, darot savu darbu, mēs trenējamies, bet Lielās Talkas dienā un vairākas dienas pēc tās, mēs mobilizējam visus savus resursus, lai šo milzīgo savākto atkritumu apjomu spētu savlaicīgi nogādāt tam paredzētajās vietās. Šogad īpaši gribam akcentēt pareizu rīcību ar stiklu. Stikls ir vienīgais materiāls, kurš pat ilgi esot dabā, pakļauts vējiem, lietiem, sniegiem, nezaudē savu izejmateriāla vērtību. Visi citi materiāli to zaudē. Stiklu, kas no meža vai ezera krasta savākts pat pēc 5-10, tūkstošiem gadiem vēl arvien var pārstrādāt. Savukārt, ja tas paliek dabā, stikls var saplīst un savainot cilvēkus un dzīvniekus, vai arī izraisīt ugunsgrēkus. Tāpēc šogad mēs aicinām Lielās Talkas koordinatorus un dalībniekus censties Talkas laikā stiklu nošķirt no pārējiem atkritumiem,» aicināja Valerijs Stankevičs, vides pakalpojumu uzņēmuma «Clean R» izpilddirektors.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts līdzdarboties talkošanas vietu reģistrācijā, atzīmējot mājas lapā www.talkas.lv vietu, kuru plānots sakopt Lielās Talkas dienā.

Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti balsot par «zaļu» Latviju, kas šogad iezīmē jaunu pavērsienu Lielās Talkas attīstībā. Tā ietvaros ikviens, ieejot mājas lapā www.parzalulatviju.lv, var apliecināt savu gribu Latviju veidot kā «zaļu», veselīgu un ilgtspējīgu valsti.