Mazajām alus darītavām šis varētu būt pozitīvs gads

Viņš skaidroja, ka Latvijā arvien vairāk ciemojas tūristi gardēži. Tāpat savu pozitīvo pienesumu nozarei dos arī jaundibinātais «Rīgas alus kvartāls» un tas, ka mazo alus darītavu produkciju novērtē lidostā «Rīga» un «Tallink» prāmjos, jo ārvalstu viesi labprāt izvēlas vietējo, nevis importa alu. Tāpat mazo alus darītavu produkcijas realizāciju pozitīvi ietekmēs ekonomikas izaugsme. Latvijā arvien vairāk alus mīļotāju var atļauties samaksāt vairāk par interesantām garšām. Kopējo mazo alus darītavu attīstību veicinās arī vēl vismaz trīs, četru mazo alus darītavu atvēršanās šogad.

Vienlaikus viņa atzina, ka nozares skatījumā negatīvi vērtējama akcīzes nodokļa likmes divas reizes straujāka paaugstināšana alum nekā pirms gada solīts, kas raisa potenciālo investoru neuzticību Latvijas politikas pēctecībai un ilgtspējai. «Ja nodokļi mainās teju katru gadu un bez adaptācijas perioda, tad es pieļauju, ka citu valstu investoriem var rasties bažas, vai šī ir pietiekami stabila vieta, kur ieguldīt. Tādēļ es domāju, ka nākotnē Latvijai nav jākonkurē par zemākajiem nodokļiem. (..) Jautājumam ir jābūt par to, vai valsts nodokļu infrastruktūra ir pietiekami paredzama un pietiekami atbalstoša. Ar šīm biežajām nodokļu izmaiņām mēs veidojam Latviju par vietu, kurā ir riskanti ieguldīt,» uzsvēra Ruņģis.

Ruņģis prognozēja, ka ar laiku alus cenas Baltijas valstīs izlīdzināsies un alkohola tirdzniecība Latvijas-Igaunijas pierobežā ilgstoši nedos pozitīvu pienesumu alus ražotājiem. «Pierobežas tirdzniecība ir tikai nākamo trīs četru, iespējams, piecu gadu jautājums, jo tālāk, tā vai citādi, cenas izlīdzināsies. Mēs gan esam priecīgi, ja šie pierobežas tirgotāji savā sortimentā ir iekļāvuši «Valmiermuižu», bet uz to mēs nefokusējamies. Mēs daudz vairāk pārdodam savā reālajā eksportā nekā šajos pierobežas veikalos,» viņš atzīmēja.

Komentējot Latvijas mazo alus darītavu darbību Latvijā, Ruņģis norādīja, ka mazo alus darītavu skaits turpina augt. «Mazo alus darītavu segments nākotnē varētu būt ļoti dinamisks. Mazas alus darītavas izveide pašlaik maksā nedaudz vairāk kā restorāna izveide. Tādēļ iespēja sākt ar mazu alus darītavu ir katram, kurš ir gatavs ieķīlāt trīsistabu dzīvokli Rīgā. Panākumi savukārt ir atkarīgi no tā, vai izdodas radīt savu unikālo garšu, noturēt nemainīgi augstu kvalitāti un iegūt lojālus cienītājus. Tādēļ, manuprāt, ar alus darīšanu ir jānodarbojas tiem, kuriem tā ir sirdslieta. Ja uz to skatās tikai kā uz biznesu, tad ir rentablākas lietas, kurās ieguldīt, ar ātrāku naudas atdevi. Alus darīšana tomēr drīzāk ir dzīvesstila bizness,» uzsvēra Ruņģis.

Viņš piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi izmēģināt jauna veida alus. Tomēr ne vienmēr seko atkārtots pirkums. Arī «Valmiermuižas alus» balsts un pamats ir alus darītavas klasiskās garšas. Savukārt no piecām līdz sešām jaunajām garšām, kuras alus darītavai gada laikā top, pēc gada piedāvājumā varētu būt palikusi viena garša. Mazajām alus darītavām būtiski visu laiku meklēt jaunas garšas, un alus šajā ziņā ir pateicīgs.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka «Valmiermuižas alus» 2016.gadā strādāja ar 4,226 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 31% un bija 182 896 eiro.

«Valmiermuižas alus» reģistrēts 2005.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 396 691 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ar 100% kapitāldaļu ir SIA «Valmiermuižas ieguldījumu fonds». Savukārt 60% «Valmiermuižas ieguldījumu fonda» daļu pieder Aigaram Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam «Industrieliegenschaftenverwaltungs AG» (ILAG), bet 16% - Vācijas uzņēmumam «Thinkflink GmbH».