No akadēmiskās zīmēšanas līdz mākslas radīšanai uz ķermeņa. Tetovētāja Mārtiņa Kaijas stāsts

Pabeidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Mākslas akadēmiju, Mārtiņš Kaija nu jau piecus gadus zīmēšanu uz papīra lapām nomainījis ar citu audeklu – cilvēka ādu, lai uz tās veidotu iespaidīgus mākslas darbus. Sākumā bijis sevi emocionāli jālauž, jo šis darbs prasa ārkārtīgi lielu pacietību, taču nu jau ar pieredzi ar to vairs nav problēmu.

Zēni bērnībā bieži vēlas kļūt par policistiem vai ugunsdzēsējiem, kad izaugs lieli, bet Mārtiņš Kaija tolaik par nākotnes karjeras perspektīvām nedomājis, jo vairāk baudīja bērnības bezrūpību. Mamma nesen viņam atklājusi, ka viena iecere gan bijusi – kļūt par kādu no bruņurupučiem nindzjām.

Jaunie meistari mācību procesā izmanto cūkas ādu, lai trenētos, taču mūsu sarunas biedrs vienu reizi tādu iegādājies, taču beigu beigās izbarojis sunim un uzreiz ķēries pie cilvēka tetovēšanas. Lai arī mūsdienās iespējams izmantot sintētisku materiālu, tas tomēr neesot salīdzināms ar cilvēka ādu.

Tas, kas paliek nezināms apkārtējiem, ir lielais darbs mācīšanās nolūkā. «Visu laiku ir treniņš, sevi jāpapildina ar jaunām zināšanām, jo nav tā, ka vienā brīdī varu teikt, ka esmu labs, pašapmierināts meistars. Visu laiku notiek mācīšanās un izaugsme, lai attīstītu savu stilistiku,» atklāj tetovētājs.

Tiem, kas vēlas iegūt tetovējumu, ir jāveic arī mājas darbs, proti, ir jāatrod savs īstais meistars. Mārtiņš Kaija īpaši uzsver, ka jādodas pie tāda meistara, kas ir ne tikai prasmīgs sava aroda meistars, bet arī kura izkoptais mākslinieciskais stils sakrīt ar klienta vēlmēm. Viņam pašam visvairāk patīk taisīt melnbalto reālistiku apvienojumā ar dažādiem abstraktiem elementiem, piemēram, galvaskauss kombinācijā ar motorizētiem elementiem, dzīvniekiem, mežu.

Daļa klientu vēlas tetovējumu, lai izstāstītu kādu savas dzīves stāstu, notikumu, sajūtas, bet ir arī tādi, kas ar tetovējuma palīdzību vēlas nomaskēt rētu. «Rētas vienmēr bijis sarežģīts darba audekls, tāpēc vienmēr ar klientu tiek rūpīgi izrunātas gan iespējas, gan process, jo sāpju ziņā tas ir neprognozējami - nekad nevar zināt iepriekš, cik ātri un kā sadzīs šī vieta. Tas vienmēr ir izaicinājums,» atklāj Mārtiņš Kaija.

Vaicājot, kas viņam kā meistaram ir lielākais kompliments, viņš stāsta, ka tas ir brīdis, kad klients nākamajā dienā uzraksta, ka ir laimīgs par tetovējumu un ka viņam kā akmens no sirds ir novēlies. Otrs lielākais kompliments ir kolēģu atzinība, ka zīmējums lieliski sanācis.

Latvijas meistari ir atpazīstami un pieprasīti ne vien Baltijas valstīs un Eiropā, bet visā plašajā pasaulē. Kad meistars plāno braukt uz kādu valsti, viņš šo informāciju publicē savos sociālajos tīklos, un klienti, kas vēlas strādāt kopā tieši ar viņu, tad arī piesakās. Ja ne, tad brauc uz Latviju. «Pie kolēģiem gribēja pat no Kanādas braukt, no Itālijas – cilvēki ir traki. Viņi ir spējīgi uz visu, lai tikai tiktu pie tā, ko vēlas. Cena Eiropā un pasaulē īpaši neatšķiras, tāpēc svarīgāka ir tieši stilistika. Ja cilvēks tiešām grib konkrētā meistara darbu, viņš arī rēķinās, ka tas būs mākslas darba vērts projekts,» tā par mūsu meistaru spēju konkurēt ar citiem nozares profesionāļiem pasaulē izsakās Mārtiņš Kaija.